Saeimas vēlēšanām, kad daži šaubījās, vai valdībā vajadzētu strādāt cilvēkam, kas nav guvis vēlētāju uzticību. L. Mūrniece tomēr turpināja vadīt kāroto ministriju, bet kopš traģiskā bruņotā uzbrukuma spēļu zālei Jēkabpilī, kur bija iesaistīti policijas darbinieki, nevienu ministres darbadienu vairs nevar uzskatīt par vienkāršu. Vēl pirms nedēļas nekas neliecināja, ka L. Mūrniece grasītos atkāpties. Februāra sākumā viņa pieņēma darbā jaunu ārštata padomnieku migrācijas jautājumos Hosamu Abu Meri. Pēc uzbrukuma Jēkabpilī Latvijas Televīzijas raidījumā _Kas notiek Latvijā?_ ministre bija noskaņota nepakļauties arodbiedrību mudinājumiem uzņemties politisko atbildību un atkāpties, bet solīja izdarīt visu, kas no viņas atkarīgs. «Cilvēkiem objektīvi patīk demisionējoši ministri, viņiem nepatīk ministri, kuri strādā,» teica L. Mūrniece, kuras atliktā atkāpšanās tikai apstiprina, ka no sapņu ministrijas viņa tik viegli neatteiksies.
Aizstāvējās, ne atvainojās
Dažus mēnešus 2006. gadā L. Mūrniece vadīja arī Aizsardzības ministriju, bet to viņa neiekāroja tā kā Iekšlietu ministriju (IeM), kurā bija pazīstams katrs stūrītis. Paralēli žurnālistikas studijām savulaik viņa rakstīja ministrijas avīzē Kaujas Postenī. Kādu laiku pastrādājusi arī policijas struktūrās, viņa nonāca IeM Preses centrā. Kad 2002. gada nogalē Einara Repšes dibinātais Jaunais laiks (JL) uzvarēja Saeimas vēlēšanās un līderis kļuva par premjeru, L. Mūrniece atgriezās Iekšlietu ministrijā kā parlamentārā sekretāre. Toreizējais ministrs Māris Gulbis atminas, ka viņai bija dotas lielas pilnvaras. Gandrīz tikpat lielas, cik ministram.
Tagadējo ministrijas parlamentāro sekretāru Ivaru Bandoni, kurš pārstāv JL jaunatnes nodaļu, reti kurš zina. Labu padomnieku trūkums minēts kā viens no iemesliem, kāpēc ministre nonāca neveiklās situācijās, par kādu var uzskatīt arī bērnu vešanu uz skolu ar dienesta auto. Tā vietā, lai atvainotos un izskaidrotu, kāpēc tā sanāca, L. Mūrniece sāka aizstāvēties pret uzbrukumiem. «Lindai pietrūkst tāda cilvēka, kāda man bija Maija Celmiņa,» teica M. Gulbis par savu bijušo sabiedrisko attiecību speciālisti. Politiķim ir svarīgi izskaidrot sabiedrībai lēmumus. Taču cilvēkiem tā arī līdz galam nekļuva skaidrs, kāpēc steigā likvidēja Policijas akadēmiju, kuras reorganizāciju ministres priekšgājēji bija iecerējuši pārdomātāku. Neizpratni radīja speciālo uzdevumu vienības Alfa iesaistīšana piketētāju izklīdināšanā Bauskā 2009. gadā, kur iedzīvotāji protestēja pret slimnīcas reorganizāciju, bloķējot tiltus. Pērnajā pavasarī pēc kratīšanas žurnālistes Ilzes Naglas dzīvoklī saistībā ar Neo (Ilmārs Poikāns) lietu opozīcija aicināja Saeimu balsot par neuzticību L. Mūrniecei. Sēdē opozīcijai un koalīcijai bija vienāds balsu skaits un ministres likteni izšķīra opozicionāri, kuri nebalsoja, arī Raimonds Pauls un Andrejs Klementjevs (SC), kurš tagad atzīst, ka arī viņam bijuši iebildumi pret Policijas akadēmijas likvidāciju, taču brīdī, kad valdība lēma par budžeta konsolidāciju, ministrijas vadībā vajadzēja būt cilvēkam, kas pārzina sistēmu. Viņš par to tika atalgots ar L. Mūrnieces uzmanības apliecinājumu pēc balsojuma, ko parādīja televīzijās.
L. Mūrniece aktīvi darbojās sociālajos tīklos, kā daudzi darba laikā ir atļāvusies draugiem.lv aprūpēt fermu. Arī pirmdien Ministru kabineta komitejas sēdē viņas datora ekrānā mainījās ziņu portālu virsraksti, ministre paguva ieskatīties arī draugiem.lv. Daudzi cilvēki no viņas saņēmuši sirsnīgas dāvaniņas vai draudzīgas telefona īsziņas. Viņa neaizmirst jubilejā cilvēkus, pret kuriem izjūt labvēlību, bet var nedēļām nerunāt ar kādu, kura pārestība sāpinājusi. Taču neviens nekad nevar paredzēt, kurā brīdi no drauga kļūs par cilvēku, kuru L. Mūrniece nobloķēs kādā no sociālajiem tīkliem. Tas ir sievišķīgi un cilvēcīgi, bet emocionāli sakāpināta reakcija var kļūt traucējoša, ieņemot tik atbildīgu amatu, kurā svarīga ir līdzsvarota un prognozējama, visiem saprotama rīcība. Saeimas vēlēšanās L. Mūrniece bija pieteikta ar 2. numuru, bet sarakstā noslīdēja uz 11. vietu un Saeimā iekļuva tikai pēc tam, kad kolēģis nolika mandātu uz pilnvaru laiku valdībā. Viņa bija visvairāk svītrotā kandidāte Vienotības Rīgas sarakstā. Šādu attieksmi bija pauduši 13 027 vēlētāji, taču 14 517 bija pie L. Mūrnieces uzvārda pielikuši krustiņu.
Paklūp uz banāna mizas
IeM ir svarīga ministra autoritāte, kurai var kaitēt emocionalitāte. Tādam cilvēkam ir vieglāk nomest priekšā banāna mizu, par kādu viens viņas bijušais kolēģis uzskata Rīgas reģionālās policijas pārvaldes priekšnieka Inta Ķuža atstādināšanu no amata pēc notikumiem Jēkabpilī. I. Ķuzim ir liela autoritāte vidēja un zemāka līmeņa vadītāju vidū. Ja viņš nebūtu atjaunots amatā, ko ministre drīz izdarīja, varēja sekot I. Ķuža atbalstītāju protesti. Arī amatpersonu rotācija iekšlietu sistēmā netika pietiekami izskaidrota, lai novērstu aizdomas, ka tā veikta, lai amatos ieliktu savējos. «Rotāciju gan sabiedrība nekad nav sapratusi,» kolēģi aizstāv Kārlis Šadurskis un uzsver, ka tikai sekmīgas policijas darbības dēļ sabiedrība vispār uzzināja, kas uzbruka Jēkabpils spēļu zālei.
Aizstāvoties pret nelabvēļiem un cīnoties par savu taisnību, ministre nepaguva parādīt to labo, kas viņas laikā noticis. Spītība un mērķtiecība ir ļāvusi izpildīt vairākus solījumus, arī nodrošināt kārtību pērn 16. martā. Tagad leģionāri zvanot un taujājot, kas notiks, ja ministre demisionēs, stāstīja Ainars Latkovskis (Vienotība). Viņš atceras, kā L. Mūrniece braukusi uz reģioniem, lai izveidotu reģionālās pārvaldes un optimizētu finansējumu. Kad viņa Alojā ieraudzījusi, kādos apstākļos tur mīt ugunsdzēsēji, kuriem neesot pat televizora, ministre lūgusi aizvest televizoru no ministres kabineta. Pēdējās dienās ir grūti identificēt L. Mūrnieces uzticamo cilvēku loku. Viņas agrākie domubiedri tagad aicina ministri uzņemties politisko atbildību. Viņu vidū ir gan Edgars Jaunups, gan ģimenes draugs Juris Rekšņa, kura dzīvesbiedre nesen tika pārcelta citā amatā. Savulaik L. Mūrniece bija gatava atstāt parlamentārās sekretāres amatu, kad M. Gulbis gribēja J. Rekšņu aizrotēt uz citu posteni. Kad L. Mūrniece paziņoja par bijušā Maskavas mēra Jurija Lužkova iekļaušanu Latvijai nevēlamo personu sarakstā, jo viņš nemīl mūsu valsti, no Jaunā laika izslēgtais Eksportētāju un investoru kluba valdes loceklis Dans Titavs to novērtēja kā negatīvu signālu potenciālajiem investoriem, ziņo LETA. Dažuprāt, arī šis ministres lēmums varēja izraisīt viņas nelabvēļu mobilizēšanos.