Īpašs projekts top kopā ar gruzīnu vokālo grupu Didgori - diriģents Māris Sirmais ieskicē 16. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla programmu. Festivālu, kurš no 17. augusta līdz 7. septembrim piedāvā sešus koncertus Rīgā un Liepājā, ieskandināja vasaras Jaunciema laivu ostā ierīkotās vasaras koncertzāles atklāšanas koncerts, kurā koris Latvija viņa vadībā izdziedāja daļu no Ērika Ešenvalda jaunā albuma At the foot of the sky. «Man ir prieks, ka sākam neraksturīgā vidē un atmosfērā. Tas provocē uz jauniem meklējumiem,» piemetina M. Sirmais.
Atzīšanās īsziņās
Šoreiz festivāls sāksies Liepājā, Sv. Jāzepa Romas katoļu katedrālē, 17. augustā (plkst. 19), atskaņojot darbus no Ērika Ešenvalda jaunā, tikko prezentētā CD un kopā ar Liepājas simfonisko orķestri izpildot Arvo Perta Te Deum, ko Māris Sirmais šoruden aicināts iestudēt un atskaņot Maskavā sadarbībā ar J. Svetlanova simfonisko orķestri (11. novembrī). Latviešu komponistu Ērika Ešenvalda un Uģa Prauliņa jaundarbi šoreiz izskanēs veselos divos koncertos. Kā pirmos dzirdēsim Ešenvalda 67. psalma un Prauliņa O lux beatissima pasaules pirmatskaņojumus, kurus koris Latvija dziedās līdztekus B. Britena un F. Pulenka opusiem Stīvena Leitona diriģētajā programmā Rīgas Sv. Pētera baznīcā 24. augustā (plkst. 19). Izrādās, tieši pasaules mēroga meistars, slavenā profesionālā kamerkora Polyphony un Kembridžas Universitātes Sv. Trīsvienības koledžas kora diriģents Stīvens Leitons bija tas, kurš speciāli šai programmai pasūtījis latviešu jaundarbus. «Esmu ļoti patīkami satraukts,» viņš tikko atzinies Ešenvaldam sūtītās SMS, jo pirmo reizi strādās ar skaitliski tik lielu kori. Līdz šim Leitons strādājis ar kamerkoriem, taču korī Latvija ir 50 dziedātāju. «Kā koris dalās Pulenka Cilvēka sejā?» - tincinājis diriģents, kura Polyphony iedziedātais un Hyperion izdotais Hendeļa Mesijas ieraksts joprojām ir šī lielopusa interpretācijas etalons. Četrkārtējais Grammy balvas nominants Leitons šajā programmā sastapsies ar pērn Grammy balvai nominēto latviešu komponistu Uģi Prauliņu.
Gruzīniski latviskais
«Mans lielākais sapnis un īpašais lolojums šajā festivālā ir koncerts, kuru kopā ar gruzīnu vokālo grupu Didgori sniegsim 4. septembrī Rīgas Domā. Kad veidojām savu projektu, es brīnījos, cik līdzīga ir tik atšķirīgo mūsu tautu mentālā sajūta, smeldze, gaume. Ne velti Gijas Kančeli mūzikas koncerti vienmēr ir publikas pārpildīti pat bez īpašas reklāmas,» stāsta Māris Sirmais. Impulss nācis no Elitas Gaveles, Latvijas vēstnieces Gruzijā, kura piedāvāja sadarbību ar vienu no izcilākajām Gruzijas vokālajām grupām. Didgori ir desmit vīru a cappella ansamblis. Savā solokoncertā Rīgas Sv. Pētera baznīcā 5. septembrī plkst. 19 viņi izpildīs senus gruzīnu tradicionālos un sakrālos dziedājumus. Savukārt sadarbības programmā Rīgas Domā (4. septembrī) uzmanības centrā ir īpaši pieaicināto autoru - Ērika Ešenvalda, Uģa Prauliņa, Raimonda Paula -, dueta Instrumenti un kora tenora Valda Tomsona veikums. «Pagājušajā gadā pirmo reizi darbu korim rakstīja Goran Gora, bija liela publikas interese. Šoreiz esam uzaicinājuši duetu Instrumenti. Maestro Raimonds Pauls pirmo reizi improvizēs par Gijas Kančeli tēmām. Kančeli un gruzīnu tautas melodijas skaņdarbā korim apvienojis arī mūsu pašu kora Latvija dziedātājs Valdis Tomsons, kuru visi slavēja par asprātīgajiem aranžējumiem TV3 šovā Koru kari. Ideja ir nevis parādīt: šī ir gruzīnu, bet šī - latviešu mūzika, bet saplūdināt šīs pasaules kopā,» atklāj Māris Sirmais, priecādamies, cik pārliecinoši U. Prauliņš parādījis gruzīnu un latviešu tautas garīguma radniecību. Savukārt Ē. Ešenvalds stāsta, ka kora Latvija un gruzīnu ansambļa Didgori kopīgajai programmai izvēlējies gruzīnu tautas dziesmu par mežu. «Es vēl joprojām esmu mežā, dubultsvītra skaņdarbam vēl nav pielikta,» komponists atzīstas.
Dzimšanas dienas
Rīgas Domā 27. augustā koris Latvija muzicēs kopā ar igauņu diriģentu Andresu Mustonenu, tā kopā atzīmējot sava pastāvīgā sadarbības partnera 60. jubileju. Šajā koncertā skanēs igauņu komponista Andresa Uibo Jaunā Jeruzaleme, britu jaunās garīgās mūzikas lielmeistara Džona Tavenera Lūgšana Jeruzalemei un Izraēlā dzīvojošā gruzīnu komponista Josefa Bardanašvili Vakara lūgšanas. A. Uibo un J. Bardanašvili pagodinās festivālu kā tā īpašie viesi. 16. Starptautisko garīgās mūzikas festivālu vainagos Džuzepes Verdi Rekviēma atskaņojums Rīgas Sv. Pētera baznīcā 7. septembrī (plkst. 19) ar diriģentu Andri Pogu pie VAK Latvija un LNSO diriģenta pults. Solistu kvartetu veidos Liene Kinča (soprāns, Latvija), Ksenija Dudņikova (mecosoprāns, Krievija), Rafals Bartmiņskis (tenors, Polija) un Rihards Mačanovskis (baritons, Latvija).
Pēc festivāla kora Latvija ceļi vedīs uz Hamburgu, kuras slavenajā vēsturiskajā koncertzālē Leishalle kopā ar Hamburgas simfonisko orķestri un tā diriģenti Simonu Jangu septembra beigās piedalīsies Eiropas projektā 100 Bendžamina Britena skaņdarbi Britena simtgadē. Īpašs notikums kora radošajā sezonā būs uzstāšanās kopā ar slaveno Amsterdamas orķestri Concertgebouw tā jubilejas pasaules turnejas koncertos Sanktpēterburgā un Maskavā 8. un 10. novembrī.
Mūzika
Kur, kad: 16. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla atklāšanas koncerts 17. augustā plkst. 19 Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu katedrālē