Zemapziņas pārnesumi esot ne vien izstādes virsraksts, bet arī pamācība, kā saprast tēlus. Gluži kā senajiem grieķiem, arī Gunāram Krollim prāta apceres galvenais mērķis ir mūžīgais kosmoss un kārtība, taču atšķirībā no grieķiem - mākslinieka rīcībā ir viss bagātīgi ilustrētais stāsts: no civilizācijas šūpuļa Āfrikā līdz gēnu inženierijas datnēm virtuālajā telpā. Viņa rīcībā ir arī modernā māksla un arhitektūra un modernie pretstatījumi - mīts un patiesība, zinātne un Dievs, modernā Grieķija un Eiropa.
Ķeroties pie jauna zīmējuma, G. Krollis aizmirst esošos stāstus un ļaujas intuīcijai, kas virknē tēlus ritmiskā struktūrā. Jēdziens «pārnesumi» ir saprotams arī kā «pārzīmējumi» - mākslinieks pārzīmē savas «citur dzīvojošās» apziņas stāstus, un šīs darbības varbūtējais automātisms saista viņa mākslu ar sirreālismu. Tomēr G. Krolli interesē morāle, tikumiskais līdzsvars, un tas viņu atšķir no pērnā gadsimta sirreālistiem. Visi 20 zīmējumi šajā izstādē ir nākuši «no augšas» - tie top, māksliniekam strādājot no lapas augšas uz leju. Tas pārsteidz, vērojot uzzīmētās arhitektoniskās konstrukcijas. Izstādes scenogrāfs ir vācu mākslinieks Kristians Helvings.
Kopš 1956. gada G. Krollis ir veidojis vairāk nekā 40 personālizstāžu Latvijā un ārzemēs.