Aizstāv pilsoņus
Abi grupējumi, kuru locekļi darbojas no visām pasaules malām, par savu pamatmisiju uzskata interneta atbrīvošanu no dažādiem ierobežojumiem, ko ir radījušas valdības. Bet privātās kompānijas, kuras ir kļuvušas par Anonymous un Lulzsec upuriem, tiek apvainotas rīcībā, kas esot pretrunā ar klientu un valstu pilsoņu interesēm. Piemēram, pēc nesen notikušā uzbrukuma interneta vietnei SonyPictures.com, Lulzsec paziņoja, ka tas esot izgaismojis Japānas kompānijas nespēju aizsargāt klientu sensitīvos datus, raksta BBC.
Vairākumā gadījumu tās savus uzbrukumus interneta vietnēm veic ar hakeru bieži izmantoto metodi - tā saukto izkliedēta tipa servisa atteikuma (DDOS) uzbrukumiem, kuru laikā tūkstošiem datoru vienlaikus sūta datu pieprasīju uz serveri, izraisot tā pārslodzi un darbības pārtraukumu.
Šonedēļ abu grupējumu tīklos iekrita ļoti lielas zivis. Lulzsec uzbruka un izveda no ierindas ASV Senāta un Centrālās izlūkošanas pārvaldes publiskās mājaslapas. Savā paziņojumā par Senāta vietnes bloķēšanu Lulzsec apgalvoja, ka tas ticis darīts jautrības pēc.
Savukārt Anonymous veica uzbrukumu 51 Malaizijas valdības mājaslapai, radot darbības pārtraukumu 41. Kustība to pamatoja ar Malaizijas valdības lēmumu bloķēt failu apmaiņas vietnes.
Eksperti šo hakeru kopienu rīcību dēvē par haktīvismu. «Tas ir haktīvisms - aktīvisms, izmantojot hakerismu. Šāda veida kampaņas līdz šim ir veiktas divu iemeslu dēļ: lai kaitinātu un izrādītos. Lulzsec uzbrukums CIP ir to apvienojums,» uzskata Alans Palers, kurš vada kiberdrošības domnīcu SANS Institute. «Tas rada lielu troksni, bet ne reālu ļaunumu, tomēr cilvēki var sākt uzskatīt, ka ja jau CIP nespēj aizsargāt savu mājaslapu, tad ko tā spēj citās atbildības jomās.»
Kiberdrošības eksperti uzskata, ka haktīvisti nespēj nodarīt lielus postījumus un piekļūt valdību slepenākajiem failiem, tomēr ASV valdība šo rīcību uztver ļoti nopietni. «Tas ietekmē visu no nacionālās drošības līdz uzņēmējdarbībai, līdz pat indivīdiem. Notiek daudz identitāšu zādzību. Tādēļ mēs uzskatām, ka tas ir nozīmīgi. Mēs uz to skatāmies plašāk,» kāds anonīms avots ASV valdībā stāsta aģentūrai Reuters.
Valdību bažas apliecina arī pagājušajā nedēļā notikušie Anonymous iespējamo dalībnieku aresti Spānijā un Turcijā. Kā kustības atriebība vēlāk nāca uzbrukums Spānijas policijas mājaslapai.
Nedomā apstāties
Varasiestāžu pretdarbība haktīvistus nav nobiedējusi, un viņi plānojot arī turpmāk tracināt politiķus un biznesmeņus. Piemēram, Anonymous šonedēļ pasludināja kampaņu pret ASV Federālajām rezervēm, kuras «tīšuprāt iedzinušas nabadzībā miljoniem amerikāņu».
Kustība piedraudējusi uzlauzt ASV pilsētas Orlando mājaslapu, jo arestēti vairāki labdarības organizācijas Food Not Bombs aktīvisti, kuri reizi mēnesī Orlando lielākajā parkā trūcīgajiem izsniedz pārtiku, pārkāpjot pilsētas vadības izdoto rīkojumu, ka šādus pasākumus organizācija var rīkot ne biežāk kā divas reizes gadā.
Dažādās tērzēšanas vietnēs minēts, ka Anonymous varētu uzbrukt arī starptautiskajam lauksaimniecības uzņēmumam Monsanto un kompānijai Tokyo Electric Power Company, kas ir operators zemestrīcē un cunami cietušajai Fukušimas atomelektrostacijai Japānā. Tāpat pausta gatavība mest izaicinājuma cimdu zāļu ražotājam Bayer, ķimikāliju gigantam Dow Chemical, naftas uzņēmumam British Petroleum un Coca-Cola.
Anonymous plānojot veikt uzbrukumus, lai atbalstītu tautas sacelšanos Sīrijā. Kā uzbrukumu mērķi esot minēta Sīrijas vēstniecības Kanādā mājaslapa un Sīrijas valdošās partijas Baath interneta vietnes.