Pretējā gadījumā nieka minūte uz citu tīklu ar nodokli var maksāt pat 20 santīmu. Ivars Umbraško ar portāla manabalss.lv starpniecību ir nolēmis, ka, lai viss būtu godīgi, zvanītājam zvana laikā ir jāzina, uz kuru operatoru viņš zvana. Par to varētu vēstīt īpašs signāls. Mobilie operatori tomēr viņa ideju neatbalsta.
Vecmāmiņām svarīgi
«Es zinu, ka pastāv interneta lapas, kur var uzzināt, kādam operatoram tālruņa numurs ir piesaistīts. Esmu dzirdējis, ka viedtelefoniem ir aplikācija, kas uz ekrāna parāda, kādam operatoram tiek zvanīts. Tomēr es vairāk domāju par to vecmāmiņu, kuras priekšapmaksas kartē pēc zvana no Tele2 uz Biti pēc piecām minūtēm beidzās kredīts,» pauž I. Umbraško. «Maksa par zvanu cita operatora klientam ir dārga. Un tas ir kā nopirkt veikalā maizi, aiziet mājās, apēst to un tikai tad uzzināt, cik tā maksā.» Viņa ideja - pakalpojuma sniedzējam jāpiedāvā iespēja pirms zvana uzzināt, kādam operatoram tiek zvanīts un cik tas maksās.
Kā, iepazīstoties ar tarifiem, pārliecinājās Diena, vislielākās atšķirības pastāv tieši priekšapmaksas karšu jomā. Piemēram, Okartes tarifs Omūsējais zvanus LMT tīklā piedāvā par trim santīmiem minūtē, uz pārējiem tīkliem - par 15 santīmiem. Savukārt, ja lietotājs izvēlas Zelta zivtiņas tarifu ZZ Savējie, tad ar citiem šī tīkla abonentiem var runāt bez maksas, bet ar pārējiem - par aptuveni astoņiem santīmiem minūtē. Pastāvīgā pieslēguma klientiem tarifu atšķirības nav, bet ir diferencēts limits minūšu skaitam. Piemēram, Tele2 tarifs Meteorīts ar mēneša cenu Ls 9 ietver 1500 sarunas minūtes Tele2 tīklā un 500 minūtes, zvanot uz citiem tīkliem, kas nozīmē, ka arī ir svarīgi zināt, uz kuru tīklu tiek zvanīts. Operatori gan piedāvā arī tarifu plānus, kur minūtes cena nav atkarīga no tā, uz kuru tīklu zvana.
I. Umbraško grib panākt likuma izmaiņas, gan norādot, ka jābūt iespējai izvēlēties, izmantot šādu pakalpojumu vai ne: «Citiem droši vien nerūp, kam viņi zvana. Viņiem jābūt iespējai šo pakalpojumu atslēgt. Tam arī nevajadzētu būt nekam garam - vienkārši operatoram jāpasaka viens vārds - LMT vai Tele2, vai Bite.» Tiesa, šobrīd viņš nedaudz ir vīlies mobilo sakaru klientu pasivitātē. Līdz šim par viņa iniciatīvu portālā manabalss.lv savākti tikai 365 paraksti. Pat draugi esot bijuši jāvelk aiz rokas, katrs atsevišķi, atzīst I. Umbraško.
Operatori negrib
Tiesa, šī iniciatīva nav jauna. Jau 2009. gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija veica aptauju, lai noskaidrotu, vai šāds pakalpojums - paziņojums par to, ka abonents tiek savienots ar cita operatora abonentu, ir vajadzīgs. Tomēr lielu atsaucību šī ideja neguva arī toreiz. Arī neviens no Dienas aptaujātajiem mobilo sakaru operatoriem neuzskata, ka šāds pakalpojums būtu klientiem interesants. LMT atsaucas uz dārgajām ierīkošanas izmaksām, bet Bite un Tele2 uzskata, ka viņu piedāvātie tarifu plāni ļauj vienlīdz izdevīgi zvanīt visu operatoru klientiem. Turklāt interneta vietnē numuri.lv ir iespējams bez maksas uzzināt, kāds numurs kuram operatoram pieder. Šo pakalpojumu izveidojuši paši operatori.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa Dienai norāda, ka par telekomunikāciju pakalpojumiem cilvēki sūdzas daudz, šogad jau saņemtas 88 sūdzības. Taču viņa neatcerējās gadījumu, kad kāds būtu neapmierināts, ka zvani no viena operatora otram ir dārgāki. «No mūsu puses lielākie iebildumi ir pret tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas sola kaut ko bez maksas. Šādu bezmaksas minūšu nav, tā ir maldinoša reklāma,» gan skaidro B. Vītoliņa. Tāpat esot bijušas problēmas ar Zelta zivtiņas necaurspīdīgajiem tarifiem. Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs gan iebilst: «Tele2 jau kopš 2008. gada sadarbojas ar centra speciālistiem. Tādēļ jo īpaši sāpīgi mums bija saņemt tādus pārmetumus kā, piemēram, to, ka reklāmā uz autobusa pieturas norādītā informācija ir attēlota pārāk mazā fontā, kā tas bija pēdējā gadījumā. Burtu lielums bija 45 punkti!»
Pārmaksā 22 latus
Problēma tomēr pastāv. Izmaksu salīdzināšanas portāla gudriem.lv vadītājs Eduards Zolotuhins izpētījis, ka vidējais mobilo sakaru pakalpojumu klients gadā vidēji pārmaksā 22,65 latus. Pirms gada šī summa bijusi aptuveni par desmit latiem zemāka. Tas liecina, ka konkurences dēļ operatori ir samazinājuši tarifus, taču klienti to nav izmantojuši, izvēloties nepareizus tarifu plānus. Viņš pauž, ļoti daudziem cilvēkiem ir «veci» mobilo pakalpojumu līgumi ar dārgām minūtes, īsziņas un datu megabaita izmaksām. «Lai izvēlētos izdevīgāko tarifu un nepārmaksātu, cilvēkam ir svarīgi pārzināt savus komunikācijas ieradumus - cik minūtes uz kādiem tīkliem viņš kopumā norunā, tāpat ir svarīgi zināt nosūtīto īsziņu un patērēto datu pārraidi,» brīdina E. Zolotuhins.