Dzīvošana līdzās arēnai Sokoļņiku sporta kompleksā rīdziniekiem ļāva izvairīties no iekļūšanas Maskavas sastrēgumos. Diemžēl iepriekšējā spēlē ar Maskavas Dinamo pie apmales gūtā rokas savainojuma dēļ malā bija jāpaliek Laurim Dārziņam. Trešajā maiņā atgriezās Jurajs Mikušs, bet ceturtajā virknējumā atkal bija visi trīs Latvijas jaunie uzbrucēji Gints Meija, Andris Džeriņš un Roberts Bukarts.
Sapratuši, ka līdzīgā cīņā daudz spēles laika var arī nebūt, ceturtā maiņa jeb trenera Juliusa Šuplera terminoloģijā - «dzeltenie» uzdeva toni. Viņu aktīvā spēle tika atalgota ar veiksmīgu vārtu guvumu. Andris Džeriņš raidīja ripu vārtu virzienā, un no Ginta Meija nūjas tā iespruka vārtos. Divi tālmetieni ļāva Spartak atspēlēties un iegūt vadību. Vienā gadījumā ripa mainīja virzienu. Reti tā gadās, bet divas reizes mača tiesnesis skatījās videoierakstu, kad Rīgas dinamieši bija raidījuši ripu vārtos, un abas reizes plati izplestās arbitra rokas lika rīdziniekiem un viņu atbalstītājiem smagi nopūsties. Pirmajā gadījumā, šķiet, vārtu guvumu varēja ieskaitīt.
Otrais periods apliecināja, ka slavenais čehu vārtsargs Dominiks Hašeks 45 gadu vecumā vairs nav brīnumnūjiņa. Ielaistajās ripās viņu vainot nevar, bet bija redzams, ka Hašeks vairs nav tik šerps kā deviņdesmitajos. Mārtiņš Karsums atrada spraugu starp Dominika kājsargiem un iemeta izšķirošo trešo ripu.
Šī bija pirmā Maskavas Spartak spēle jaunā galvenā trenera Igora Pavlova vadībā. Bijušais Latvijas izlases uzbrucējs uz Spartak pārnāca no Novosibirskas. Rīgas Dinamo ir tikai divu punktu attālumā no Rietumu konferences līdera Maskavas Dinamo.