Varbūt jauna gadu tūkstoša sākums ir tikai kārtējais datums, tomēr tam neapšaubāmi ir spēcīga emocionālā un mistiskā puse. Šajā īpašajā brīdī Mesija ir atskatīšanās uz senām un jaunām utopijām, mēģinājums ieklausīties mūsu iekšējā klusumā un pietuvināties citiem, īpaši tiem, kurus mēs mīlam, ar kuriem dalāmies savā liktenī, priekā un sāpēs.» Tagad, pēc vairāk nekā 13 gadiem, baletu Mesija M. Vainrots sauc par vienu no saviem vismīļākajiem radošajiem bērniem. Viņš to ar panākumiem iestudējis gan Bordo Nacionālās operas baletā, gan Zviedrijas Karaliskajā baletā, Beļģijas Karaliskajā Flandrijas baletā, kur pirmizrāde notikusi tieši viņa 50. dzimšanas dienā, Čīles Nacionālajā baletā, kā arī dzimtenē San Martin teātrī, kur tas ieguva Argentīnas Kritiķu asociācijas balvu kā gada labākā horeogrāfijas izrāde. Šo baletu bieži rāda arī kultūras televīzijas kanālā Mezzo. Pirmizrāde Rīgā Latvijas Nacionālajā operā notiks 27. aprīlī, līdzās mūsu Nacionālā baleta trupas dejotājiem iesaistot arī kamerkori Ave sol un solistus dziedātājus: soprānu Eviju Martinsoni, tenoru Viesturu Jansonu, baritonu Kalvi Kalniņu un kontrtenoru Sergeju Jēgeru, kurš preses konferencē par to saka: «Ja man nav darba Operā, tad tagad ir baletā!» Tuvākajā laikā sekos izrādes arī 28. aprīlī un 8. maijā. Pie jauniestudējuma diriģenta pults būs Andris Veismanis.
«Es negribu vēlreiz stāstīt visiem zināmo stāstu, kuru risina baroka mūzikas meistardarbs, Georga Frīdriha Hendeļa oratorija Mesija. Es vēlos piedāvāt savu interpretāciju. Tā nav balstīta uz šīs oratorijas tekstu un nerisina noteiktu stāstu. Savu iestudējumu es veidoju abstraktākā manierē. Ar kustībām, situācijām un ainām tiek vēstīts misticisms, reliģiozitāte, emocijas un prieks, ko šī mūzika sevī ietver,» paskaidro Maurisio Vainrots, kurš uz mūsu Operas skatuves jau veidojis iestudējumu Tango plus. Viņš pats vēl šobaltdien spilgti atceroties savu pirmo Latvijas apciemojumu, kad te ieradies vēl kā dejotājs, pirms 26 vai 27 gadiem. «Atceros teātri, Rīgu un Jūrmalu, kas man likās viena no pasaulē skaistākajām vietām.» Savukārt baroka mūziku viņš iemīļojis, kopš veidojis astoņus baleta gadalaikus, tajos apvienojot itāļu vecmeistara Antonio Vivaldi slaveno vijoļkoncertu ciklu (Gadalaiki) ar argentīniešu tango leģendas Astora Pjacollas Gadalaikiem. Starp citu, solists bija Latvijā dzimušais vijiolnieks Gidons Krēmers. To, ka M. Vainrots ir aizrāvies ar baletu veidošanu kopā ar dzīvām balsīm, apliecināšot arī nākamais topošais lieldarbs.
Balets Mesija neapstulbinās ar raibu krāšņumu. Te viss būs absolūti balts. Balta skatuve, scenogrāfija, mēbeles un dejotāju kostīmi. Visu šo eleganti atturīgo Mesijas vidi veidojis kostīmu mākslinieks, scenogrāfs un interjera dizainers Karloss Galjardo (1944-2008).