Turpina izplatīties
Komentējot to, ka nedaudz samazinās jaunu akūta B hepatīta reģistrēto gadījumu skaits, Latvijas Infektoloģijas centra Aknu slimību nodaļas vadītāja Ieva Tolmane Dienai sacīja, ka tas saistīts ar pastāvošo vakcīnu. Respektīvi, tie cilvēki, kuriem šobrīd ir 20 gadu, jau ir vakcinēti bērnībā. Tomēr, analizējot akūtos B hepatīta gadījumus, redzams, ka lielākā saslimstība ir cilvēkiem vecumā ap 27 gadiem, kas vēl nav vakcinēti. Un diemžēl netrūkst gadījumu, kad mirst gados jauni, iepriekš veseli cilvēki. Taču, salīdzinot situāciju pirms 20 gadiem, noteikti var teikt, ka situācija ir krietni labāka.
Citādi ir ar C hepatītu. Latvijā tā ir ļoti izplatīta infekciju slimība. I. Tolmane stāsta, ka iepriekš epidemioloģiskā pētījumā secināts, ka ar C hepatītu bija inficējušies 1,7% jeb 40 000 Latvijas iedzīvotāju. Turklāt nav pamata domāt, ka situācija tagad būtu labāka. Tieši otrādi - arī jaunākā statistika parāda, ka saslimstība pieaug. To veicinājis fakts, ka nekas kardināli netiek darīts, lai samazinātu inficēšanās risku. Ārste slimnīcā arī novērojusi, ka lielai daļai tikko diagnosticētu pacientu ar hronisku C hepatītu izmaiņas aknās ir nelielas. Tas nozīmē, ka šie cilvēki inficējušies nesen, un secināms, ka infekcija turpina izplatīties. Kā uzsver I. Tolmane, riska grupā ir jebkurš: «Pieejiet pie spoguļa, un jūs redzēsiet cilvēku, kurš ir riska grupā inficēties ar C hepatītu.»
Pucējot nagus
Kā atgādina speciālisti, inficēties var jebkurā ceļā, kas saistīts ar asinīm - dažādas kosmētiskas procedūras, tetovējumi, pīrsingi, manikīrs, pedikīrs. Tāpat iegūt C hepatītu var medicīnisku procedūru laikā, piemēram, labojot zobus. Joprojām šajā jomā ir vājās vietas, uzskata I. Tolmane. Ārstes praksē ir arī cilvēki, kuri inficējušies, lietojot narkotikas, bet šis procents nav liels. Biežāk tie ir normāli, darboties spējīgi, sociāli un ekonomiski aktīvi cilvēki - skolotāji, ārsti, pārdevēji.
Runājot par inficēšanās risku skaistumkopšanas salonos, Hepatīta biedrībā Dienai atzīmē, ka pērn Veselības inspekcija veikusi 371 plānveida kontroli uzņēmumos, kuros sniegti manikīra un pedikīra pakalpojumi. Kā visbiežākie higiēnas prasību pārkāpumi 104 skaistumkopšanas salonos minēti - darba piederumu tīrīšana, mazgāšana un dezinfekcija pēc katra klienta, taču vēl dramatiskāka situācija varētu būt pie speciālistiem, kuri darbu veic mājas apstākļos, jo viņu darbs netiek kontrolēts.
Atkal izceļamies
Nav gan brīnums, ka situācija ārstu kabinetos un statistikā uzlabojusies nav. Pēc I. Tolmanes teiktā, Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā (ES), kur C hepatīta ārstēšanu kompensē tikai 75% apmērā. Līdz ar to ir pietiekami liela daļa pacientu, kuri nevar atļauties līdzmaksājumu. Vienam pacientam mēnesī tie ir aptuveni 200 eiro, savukārt viss ārstēšanās kurss pašam pacientam izmaksā ap 2000 eiro. Rezultātā šie cilvēki vienkārši no medikamentiem atsakās. Taču jāsaprot, ka, izārstējot pacientu pilnībā, samazinās inficēšanās risks pārējiem.
Latvija ir arī vienīgā valsts ES, kur kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļauts neviens no jaunākās paaudzes medikamentiem, kas ir ar augstāku efektivitāti, uzsver infektoloģe. Šobrīd tie medikamenti, kas ir apmaksāti 75% apmērā, ir ar 50% efektivitāti. Tas nozīmē, ka no tiem, kas gada garumā ārstējas, tikai puse izārstējas. Tikmēr jaunākās paaudzes medikamenti ir ar efektivitāti no 95% līdz 100%. Pēc būtības izārstēt varētu faktiski visus. Un, pēc I. Tolmanes analīzes, izpildot šos divus kritērijus, ieguvums būtu diezgan strauji redzams. Varētu ne tikai nepalielināt inficēto personu skaitu, bet pat to samazināt, turklāt tas atmaksātos tuvākajos gados, atzīmē ārste.
Šķiežam lieki
Par šīm divām lietām uzstājīgi jau gadiem ilgi runā arī Hepatīta biedrība. Šajā laikā arī savākti 13 600 cilvēku paraksti un 2013. gadā iesniegti Saeimā, lai panāktu 100% medikamentu kompensāciju. Toreiz vienošanās tika panākta par 90% kompensāciju. Saeima konceptuāli iniciatīvu atbalstīja un tā paša gada maijā uzdeva Ministru kabinetam (MK) rast iespēju nodrošināt finansējumu, taču saņēma atteikumu. Arī patlaban procesu apturējis ir tieši MK, kamēr ar Veselības ministriju rasta izpratne par nepieciešamību rīkoties, Dienai sacīja biedrības pārstāvis Kristaps Kaugurs. Turklāt biedrība veikusi arī aprēķinus: esošās veselības finansēšanas sistēmas ietvaros C hepatīta ārstēšanai gadā tiek tērēti 3,2 miljoni eiro, bet, ņemot vērā, ka ar esošo terapiju izārstējas tikai puse no C hepatīta pacientiem un otrai pusei alternatīvu ārstēšanas iespēju nav, valsts lieki iztērē 1,59 miljonus eiro. «Terapija ilgst deviņus mēnešus, taču patiesībā jau pēc trim mēnešiem var noteikt, ka šī terapija pacientam nederēs. Bet problēma tāda, ka šobrīd valsts neko citu nekompensē un nevienam neceļas roka teikt: nu viss, netērē turpmāk šos līdzekļus,» stāsta K. Kaugurs. Biedrība arī necer, ka pilnīgi visiem, kuriem esošā terapija nav efektīva, pielietotu jauno. Taču vajadzētu runāt vismaz par daļu pacientu. Respektīvi, izvēlētos jebkādu cilvēku skaitu gadā, kam varētu pielietot jauno terapiju, daļēji vai pilnībā to apmaksājot, lieki izšķērdētā summa samazinātos. Pēc biedrības domām, sākumā tie varētu būt 200 cilvēki.
Nākamais solis šobrīd ir gaidīt rudeni, kad tiks lemts par papildu budžeta līdzekļiem. Arī VM Dienai apstiprina, ka lielāka skaidrība būs vien pēc pāris mēnešiem.