Arī par Sji Dzjiņpina, kurš pasaules otru ietekmīgāko valsti vadīs turpmākos desmit gadus, līdzšinējo dzīves gājumu informācija ir ļoti skopa, un pat šīs druskas var būt vienīgi mīti, ko radījusi labi ieeļļotā Ķīnas propagandas mašīna.
Neapšaubāms gan ir fakts, ka viņš ir bijušā Ķīnas vicepremjera Sji Džunsjuņa, kurš līdz Kultūras revolūcijai bija viens no Ķīnas sociālistiskās revolūcijas līdera Mao Dzeduna tuvākajiem biedriem, dēls. Tāpat ir zināms, ka Sji Dzjiņpins ir precējies ar valstī populāro dziedātāju Penu Lijuaņu, kura tautā vairāk zināma nekā viņas vīrs. Baumo, ka viņu meita ar mainītu vārdu apgūst zinības vienā no pasaules labākajām augstskolām - Hārvarda universitātē ASV.
Ķīnas nākamais līderis piedzima 1953. gada 1. jūnijā Pekinā. Kad zēnam bija desmit gadu, viņa tēvs tika apsūdzēts kaitniecībā pret partiju un viņam tika atņemti visi augstie politiskie amati. Ģimene tika nosūtīta uz rietumu pilsētu Luojanu, kur Sji Džunsjuņs bija norīkots par priekšnieka vietnieku traktoru rūpnīcā.
1968. gadā, divus gadus pēc Mao Dzeduna pasludinātās Kultūras revolūcijas sākuma, kuras laikā notika masveidīgas represijas pret veco inteliģenci un valsts darbiniekiem, Sji Džunsjuņs tika notiesāts. Bet tolaik 15 gadu vecais Sji Dzjiņpins tāpat kā tūkstošiem citu ķīniešu pret savu gribu tika nosūtīts strādāt laukos, lai, kā bija paredzējis Mao Dzeduns, «mācītos darba tikumu no zemniekiem». Septiņus gadus viņš ik dienu strādāja fiziski smagu darbu un dzīvoja ar utīm pilnā alā, kas izrakta mālos.
Vēlākajos gados inženierķīmijas grādu ieguvušais un par vienu no ietekmīgākajiem Ķīnas politiķiem kļuvušais Sji Dzjiņpins daudzkārt ir uzsvēris, ka šis smagais dzīves posms viņu esot padarījis par stipru un pārliecinātu personību.
Rietumu analītiķiem joprojām ir mīkla, kādēļ tieši Sji Dzjiņpins izraudzīts par Ķīnas jauno vadītāju, tomēr min, ka tas varētu būt saistīts ar viņa komunikabilitāti un atklātību. Piemēram, pirms pieciem gadiem, tiekoties ar ASV vēstnieku, viņš atzinās mīlestībā uz Holivudas filmām. «Amerikāņiem ir skaidrs skats uz vērtībām, un viņi prot novilkt robežu starp labo un ļauno. Amerikāņu filmās labais parasti gūst virsroku,» sacījis Sji Dzjiņpins.