Jaunākais vēl mazs, bet vecākie jau tā plēšoties savā starpā: dzīvojamās istabas dīvāns tiekot sadalīts uz pusēm pa apdrukas līnijām, un, ja, skatoties televizoru, kāds nejauši izstiepj kāju pāri noteiktajai robežai, sākas jezga. Vai un kad bērnam nepieciešama sava istaba, lai nodrošinātu veselīgu emocionālo izaugsmi? Bet varbūt ir gluži otrādi - dzīvojot kopā, bērni mācās dalīties?
Skaidro ģimenes psihoterapeite Žanete Sebre: «Līdz šim profesionālajā literatūrā neesmu saskārusies ar nopietniem pētījumiem, kas teiktu, ka bērnu dzīvošanai vienā vai atsevišķās istabās ir kāda ietekme uz bērnu attīstību. Katram bērnam sava istaba vēl pavisam nesen bija tikai ļoti turīgu cilvēku priekšrocība, un mūsdienās, domāju, nekas daudz nav mainījies. Tad jau daudzbērnu ģimenēm nāktos dzīvot pilīs un muižās. Jautājums drīzāk ir par to, kā saskaņot katra bērna īpašās vajadzības ar brāļu, māsu un vecāku vajadzībām un vēl reālās dzīves iespējām. Un te nu vecāki bieži pārspīlē, nostādot bērnu «īpašās» vajadzības augstāk par visu pārējo. Rezultātā bērni neiemācās samierināties, zaudēt, paskumt, rēķināties ar citiem, respektēt citus.» Protams, ir jauki, ja tev ir pašam sava istaba, kur var norobežoties no citiem ģimenes locekļiem un pabūt vienatnē ar sevi. Apzināti šāda vēlme bērniem parādās, tuvojoties pusaudžu vecumam. Taču atsevišķa istaba nav vienīgais priekšnosacījums, lai padzīvotos savās domās vienatnē. Mēs to spējam - arī klīstot pa mežu, pa cilvēku pilnām ielām, braucot sabiedriskajā transportā, sēžot pāris stundas vannā... «Riski parādās tad, ja šī atsevišķā istaba tiek izmantota kā konflikta risinājums - kad esmu dusmīgs, tad aizeju un ieslēdzos savā istabā. Tas ved pie neveselīgiem konfliktu risināšanas paņēmieniem un izolācijas. Vai arī vecāki aizdzen bērnu uz savu istabu, kad vairs netiek galā,» uzskata psihoterapeite. Bērniem, kas dalījuši istabu ar brāli vai māsu, varētu būt labākas konfliktu risināšanas prasmes. Jo nepārtraukti kaut kas ir jāsaskaņo - kur stāvēs tavas mantas, kur manas; kā sadalīt kopējo drēbju skapi; kuram šonedēļ jāslauka grīda, kuram jāiznes papīrgrozs; ko darīt, ja viens spēj mācīties tikai klusumā, bet otrs grib klausīties mūziku. Te neiztikt bez vecāku klātbūtnes, kuri spēj gudri iejaukties vai gudri neiejaukties.