gads! Nezinu, kāpēc manai zemapziņai tik mīļa vai svarīga šķiet tieši tā pagātnes daļa, bet viens ir skaidrs - laiks ir relatīvs, tomēr paiet, gribi vai negribi. Bet cēloņsakarības strādā, un sekas paliek. Mūsu darbībā un mijiedarbībā ar dabu. Vizualizējot vārdu «sekas», triviālā kārtā iztēlojos izlietotu iepakojumu, atkritumus kaut kādus, vējā plīvojošu, ieplīsušu caurspīdīgi baltu plastmasas maisiņa gabalu... Tāls vēl liekas 2020. gads, kad saskaņā ar Eiropas Savienības stratēģiju plastmasas atkritumu mazināšanai jāparedz videi kaitīgākās plastmasas un noteiktu plastmasas maisiņu veidu aizliegums. Eiropas Parlaments aicina Eiropas Komisiju jau šogad nākt klajā ar ierosinājumiem, lai līdz 2020. gadam pakāpeniski pārtrauktu otrreizēji izmantojamu vai reģenerējamu atkritumu izgāšanu poligonos un novērstu šādu atkritumu dedzināšanu. Kā arī neizmantot plastmasas atkritumus enerģijas reģenerēšanai, ja vien ir iespējamas citas pārstrādes alternatīvas. Parlamenta deputāti uzskata, ka tirgū būtu pakāpeniski jāsamazina vai pilnīgi jāaizliedz bīstamākie plastmasas veidi ar visgraujošāko ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Tādējādi vajadzētu mazināt vai, cik vien tas iespējams, pilnībā aizliegt vienreizējas lietošanas plastmasas maisiņu izmantošanu un stingrāk vērsties pret plastmasas atkritumu nelikumīgu eksportu un nelikumīgu uzglabāšanu.
Kaspars Zakulis, Latvijas Zaļā punkta direktors, komentējot šo faktu, uzskata: «Padomju laikos, kad visi bija noilgojušies pēc rietumnieciskām lietām - polietilēna maisiņi bija ļoti populāri, un cilvēki tos izmantoja visdažādākajiem mērķiem. 2010. gadā tika izgatavoti apmēram 100 miljardi maisiņu, kas tika izmantoti Eiropas Savienībā. Polietilēna maisiņu tirdzniecība par naudu ir pirmais pasākums, lai cilvēki sāktu domāt - vai man šis maisiņš tiešām ir vajadzīgs, vai tomēr tam ir arī citas alternatīvas? Domāju, ka jau šobrīd tas strādā, un cilvēki maisiņus izmanto atkārtoti, ņemot līdzi uz veikalu. Jo maisiņu var viegli sarullēt un nēsāt līdzi somā. Daudzi polietilēna maisiņus pēc tam izmanto kā atkritumu maisus, un, lai arī šķiet, ka tas ir lietderīgs izmantojums, tie kopā ar atkritumiem nonāk poligonā, un, līdz tie dabā sadalīsies, būs vajadzīgs ļoti, ļoti ilgs laiks. To atrašanās poligonā kaitē gan dabai, gan cilvēku veselībai. Manuprāt, ES rezolūcija, kura paredz, ka 2020. gadā polietilēna maisiņu tirdzniecība tiks aizliegta pavisam, ir ļoti apsveicama. Protams, nebūs tā, ka šie maisiņi pazudīs pavisam. Arī mēs, Latvijas Zaļais punkts, aicinām iedzīvotājus iepērkoties izmantot atkārtoti lietojamos maisiņus, piemēram, auduma, vai arī speciālās iepirkumu somas.»