Horoskopi

Pasaulē ir ap 40 000 ekoskolu, bet Latvijā - 180, tai skaitā pirmsskolas izglītības iestādes un arī augstskola. Skolas ne tikai pastiprinātu uzmanību pievērš dabaszinību apguvei, bet rīkojas praktiski - taupa resursus, šķiro atkritumus, veicina dabai draudzīgu pārvietošanos un rīko dažādus sabiedrību izglītojošus pasākumus. Pārsvarā šīs aktivitātes notiek skolas - ģimeņu un pašvaldības ietvaros, taču ekoskolu Rīcības dienu koordinators Edmunds Cepurītis atzīst - daudzas no iespējām skolām saimniekot zaļāk būtu attīstāmas un atbalstāmas politisku lēmumu līmenī. Un ne tikai ekoskolām, bet visām, jo būtībā ekoskola ir nākotnes skolas modelis, lai veicinātu izpratni par vidi, saistot to ar daudziem mācību priekšmetiem, veidotu attieksmi un vērtības, interesi par vidi un līdz ar to arī vēlmi rīkoties, turklāt procesā iekļaujot ne tikai skolas dzīvē iesaistītos, bet arī apkārtējo sabiedrību, tādējādi veicinot kopējo vides apziņas attīstību. Tādēļ 10. novembrī 25 skolēni no dažādām skolām pulcējās uz debatēm ar politiķiem - visu valdību veidojošo partiju pārstāvjiem, lai runātu par aktuālajām vides tēmām. Kā piemēru E. Cepurītis min tik ikdienišķu un visās skolās aktuālu tēmu kā ēdināšana, uzsverot, ka būtu nepieciešams vienkāršot pārtikas sagādes sistēmu skolās, nodrošinot, lai produkti tiek pirkti no zemniekiem - tā būtu skolas saikne ar laukiem un palīdzība uzturēt bioloģiskajai lauksaimniecībai tuvu saimniekošanu un vides saudzēšanu. Arī aizliegumi skolas kafejnīcās tirgot neveselīgus našķus ir apsveicami - tā varētu būt viena no metodēm, kas mudinātu bērnus ēst veselīgi, vienlaikus domājot arī par vidi, jo konfektes un dažādi našķi rada papildu atkritumus, kas veidojas no to iepakojuma. Un, vidi saudzējot, svarīga ir ne tikai šķirošana, bet gan atkritumu mazināšana. Atkritumu šķirošanas kampaņas Uzmanību! Maisbergs! eksperimenta dalībnieks Valdis Melderis arī atzina - liec kaut ko darīt bērniem, un viņi būs vislabākā policija, kas uzraudzīs, vai visi pilda noteikums. Kad izstāstīju bērniem, ka zemē nomestas košļenes putni notur par barību un, mēģinot apēst, nosmok, es neesmu redzējusi, ka kāds no viņiem būtu nometis savu košļeni uz ielas vai dabā. Protams, arī pašas košļenes nav nekas neaizstājams - labāk lieku reizi mudināt iztīrīt zobus. Bet vispirms jau ir mūsu, pieaugušo attieksme pret lietām, ko mazie uzsūc kā sūklīši. Tieši bērnībā vislabāk iesakņojas paradumi, un lieliski, ja skolā un mājās vērtības ir līdzīgas. Turklāt mums vienmēr ir kur augt un neaprobežoties pie sasniegtā, bet apgūt jaunus veidus, kā dzīvot komfortā un saskaņā ar dabu. Ikviena ģimene, kam tuva zaļā domāšana, var rosināt sava bērna skolā ieviest ekoskolu standartus un pievienoties programmai.