Kas tevi pašu personīgi aizvedis līdz ekstrēmo sporta dēļu ražošanai?
Kad man bija aptuveni 10 gadu, savā garāžā Jēkabpilī mēģināju uztaisīt snovborda dēli no dēļa gabala, ādas jostas un naglām. Process bija interesants un, lai gan dēlis nebrauca, vainagojās ar zināmiem panākumiem. Atkārtota vēlme sākt izgatavot dēļus man radās pirms vairāk nekā diviem gadiem, kad ieguvu smagu traumu, kas lika pārvērtēt prioritātes, daudz laika pavadīt mājās un, tā teikt, saprast, kas dzīvē svarīgāks. Tad arī sāku daudz pētīt, lasīt un apsvērt domu par veikborda dēļu ražošanu.
Vai tas nozīmē, ka pats agrāk biji cieši saistīts ar ekstrēmajiem sporta veidiem?
Jā, dažādi dēļi mani ir aizrāvuši jau no agras bērnības. Man vienmēr ir vajadzējis dzīvē to asumu, darīt samērā trakas lietas. Pats nodarbojos ar ūdens sportu - veikbordu, tepat Latvijas līmenī arī piedalījos sacensībās un ieguvu diezgan augstas vietas. Tad nāca mirklis, kad smagi salauzu roku. Tomēr tagad redzu, ka nekas šajā dzīvē nenotiek nejauši - iespējams, citādā veidā nekad nebūtu nonācis līdz savam uzņēmumam. Vēl arī šobrīd nodarbojos ar dažādiem ekstrēmajiem sporta veidiem, bet daru to brīvajā laikā un savam priekam.
Tavs piemērs droši vien vēlreiz apliecina to, ka, nodarbojoties ar šādiem sporta veidiem, vienmēr jāapzinās risks iegūt traumas...
Jā, pavisam noteikti. Bet, domāju, tas vairāk attiecas uz veikbordu vai snovbordu. Ja to dara regulāri, tad bez traumām, manuprāt, to darīt nemaz nav iespējams. Tad jābūt lielam veiksmes koeficientam. Tomēr liela nozīme šajos sporta veidos ir paša dēļa kvalitātei. Piemēram, garie dēļi jeb longboard, kas kļūst arvien populārāki arī Latvijā, ir paredzēti vairāk atpūtai un pavisam noteikti nav tik traumatiski. Tomēr arī tie jāpielāgo katram braucējam individuāli - mēs tos izgatavojam, ņemot vērā braucēja augumu, svaru, lai dēlis nebūtu par mīkstu un spētu pildīt tā funkcijas. Līdz ar to divu vienādu dēļu pie mums nav, iespējams, tie izskatās līdzīgi, bet tehniski ir nianses, kas atšķiras.
Cik ērta ir, piemēram, longborda ikdienas lietošana, pārvietojoties pa pilsētu?
Es ļoti izbaudu braukšanu ar garo dēli. Rīgas vide tam ir ideāli piemērota - īpaši tāpēc, ka asfalta segums ne visur ir vienāds. Ar garo dēli tādas nianses lielākoties neizjūt. Sabiedrības attieksme pret šo sporta veidu pārstāvjiem joprojām ir divējāda. Mūs uzskata par sava veida huligāniem, un es nevaru noliegt, ka kaut kur savā būtībā mēs tādi arī esam - mēs stāvam pret kaut ko un tai pašā laikā iestājamies par kaut ko, un katram šīs lietas var būt atšķirīgas. Man perosnīgi svarīgi, lai cilvēki skatītos nedaudz savādāk uz mūsu paaudzi kopumā un pieņemtu citādu domāšanu. Esmu sapratis, ka galvenais ir netraucēt vienam otru. Dēļu entuziastus visbiežāk Rīgā var sastapt Mežaparkā, Kronvalda parkā, arī pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas.
Ko tu vari ieteikt no paša pieredzes - kas jāņem vērā, nodarbojoties ar šiem sporta veidiem?
Varu teikt, ka braukt ar dēli, tas nenozīmē braukt tikai ar dēli. Svarīgi ir pirms tam iesildīties, uzturēt ķermeni labā fiziskajā sagatavotībā. Tādējādi var samazināt traumu risku. Tā bija mana kļūda - kad esi ļoti jauns, reizēm šķiet, ka visu vari pats un nekāda īpaša sagatavošanās nav nepieciešama. Protams, jāpiedomā arī pie drošības - īpaši, ja brauc bērni.
Vai, tavuprāt, tās ir arī ģimenēm draudzīgas aktivitātes?
Jā, pavisam noteikti. Ir daudzas ģimenes, kas kopā, piemēram, brauc ar garajiem dēļiem pa Mežaparku. Tur nav vajadzīgs uzreiz liels ātrums, tādēļ šādas aktivitātes piemērotas arī bērniem. Pāris minūšu laikā jau ir iespējams nobalansēt un nostāvēt uz dēļa, un sākt braukāt. Ir daudz jaunu pāru, kam šādas aktivitātes jau kļuvušas par tradīciju. Arī man un manai draudzenei. Vēl kāds puisis, piemēram, uz Valentīndienu pasūtīja savai draudzenei īpaši viņai izgatavotu longbordu.
BOONT ražotajos dēļos mijas latviskie motīvi. Vai pie tā ir īpaši piedomāts?
Jā, izmantojam latviskos rakstus. Arī lielākā daļa materiālu nāk no Latvijas - manas dzimtās pilsētas Jēkabpils. Mēs īpaši piedomājam pie kvalitātes un arī tā, kādu koku izmantojam. Mēs esam eksperimentējuši ar dažādiem kokiem. Koks kā materiāls vispār nav paredzams. Šobrīd izmantojam apses koku, jo tas ir viegli pārvietojams un transformējams. Mans mērķis arī nākamos dēļus ražot vēl lielākā eko manierē - vēlos stikla šķiedru aizstāt ar kaņepju audumu. Tas gan produktu sadārdzinās, bet videi tas ir daudz labāk - vieglāk pārstrādājams un tādējādi mēs rūpējamies arī par ilgtermiņa vides attīstību.