Bīstami savienojumi
Medicīnas atkritumi rodas ne tikai ārstniecības iestādēs, bet arī katra paša mājsaimniecībā. Jebkurā gadījumā farmaceitisko piesārņojumu rada cilvēks: no medikamentu ražošanas un lietošanas līdz pat izmešanai atkritumu spainī vai noskalošanai kanalizācijā. Sadzīvē radušies medicīniskie atkritumi ir bīstamie atkritumi, jo tiem piemīt īpašības, kas padara tos kaitīgus cilvēka dzīvībai, veselībai un videi. Izmesti sadzīves atkritumos, medicīnas atkritumi nonāk saskarsmē ar citām vielām un var izraisīt bīstamas reakcijas. Veicot zāļu skapīša inventarizāciju, par nederīgām zālēm uzskatāmas tās, kurām beidzies derīguma termiņš; kurām nevar izlasīt nosaukumu vai nav zināma lietošanas pamācība; kuras nav plānots nākotnē lietot; kuras mainījušas izskatu, smaržu vai struktūru. Tāpat pie sadzīves farmaceitiskiem atkritumiem pieskaitāmi arī aerosolu iesaiņojumi, kas var eksplodēt bojāšanās gadījumā; šļirces, skalpeļi, adatas un citi asie priekšmeti un arīdzan dzīvsudraba termometri. «Iedzīvotājiem iesakām iegādāties medikamentus tikai nepieciešamajos daudzumos, lai varētu tos izlietot līdz derīguma termiņa beigām,» aicina farmācijas uzņēmuma a/s Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš un norāda, ka uzņēmums ražošanas procesu bīstamos atkritumus savāc un nodod licencētām kompānijām tālākai apsaimniekošanai, bet ražošanas notekūdeņus attīra paši savās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Vienlaikus, vērtējot ražošanas uzņēmuma ietekmi uz vidi, līdz 2017. gadam a/s Olainfarm plāno ne vien modernizēt notekūdeņu attīrīšanas sistēmas, bet arī aukstumapgādes sistēmas, dzeramā ūdens sagatavošanas sistēmas, automatizēt energoresursu uzskaites sistēmas un siltināt ražošanas korpusus.
Maltītē - ķīmiskais kokteilis
Medikamenti, saskaroties ar citiem atkritumiem, veido toksiskus savienojumus, kas tālāk rada piesārņojumu gan ūdenī, gan gaisā, kaitējot visiem dzīvajiem organismiem. Tas nozīmē, ka nederīgās zāles un citus medicīniskus piederumus nekādā gadījumā nevajadzētu izmest sadzīves atkritumos. «Mūsdienās cilvēks ikdienā lieto dažādus medicīniskus preparātus, arī sadzīves ķīmiju un kosmētiku, vienlaikus tā patērējot ķīmiskos kokteiļus, kuru lietošanas sekas pašreiz vēl ir neprognozējamas, jo neviens iespējamās kombinācijas nav izpētījis,» uzsver vides aizsardzības organizācijas Zaļā brīvība pārstāvis Jānis Brizga un skaidro, ka vidē nonāk visas vielas, ko lietojam, tur koncentrējoties nezināmās kombinācijās. Risinājums tam ir, pirmkārt, nelietot to, ko var nelietot, bet, otrkārt, bīstamos atkritumus nodot tiem paredzētajās vietās, lai mazinātu varbūtību, ka ķīmiskās, tai skaitā medikamentu vielas, noplūst atklātā vidē, tādējādi radot kaitējumu tai un pastarpināti pašam cilvēkam. Zāļu vielas nonāk vidē ne vien nepareizi medikamentus utilizējot, bet arī ar cilvēku un dzīvnieku zāļu ekskrēciju. Tas rada dažādus riskus, arī dzīvnieku saindēšanos, ūdens un augsnes ķīmisko piesārņojumu, antibiotiku rezistenci, hormonālās izmaiņas un mutāciju veidošanos. Savukārt, glabājot nederīgas zāles mājas aptieciņā, pieaug bērnu vai arī senioru saindēšanās gadījumu risks. Piemēram, ASV Zinātņu akadēmijas pētnieki izpētījuši, ka estradiols, kas sastopams kontracepcijas līdzekļos, mazina ūdenī mītošo organismu reproduktīvās spējas, tādējādi apdraudot populācijas vairošanos.
Atpakaļ uz aptieku
Pirms gada biedrība Veselības projekti Latvijā pētījumā secināja, ka 62% Latvijas iedzīvotāju neizlietotās zāles izsviež atkritumos, 17% turpina tās glabāt, 10% tās nodod aptiekās, bet 5% izmet kanalizācijā, 4% sadedzina. Kļūdaino un videi un cilvēkam bīstamo rīcību sekmējis informācijas trūkums, tā atzina 69% aptaujāto. Tāpēc pērnā gada rudenī Latvijas Farmaceitu biedrība iesaistīja 701 Latvijas aptieku kampaņā Nodod nederīgās zāles aptiekā!, 500 aptiekās pieņemot nederīgos medikamentus, tikai vienā mēnesī no iedzīvotājiem saņēma aptuveni divas tonnas nederīgu medikamentu. «Vairākums no aptiekām zāles pieņēma jau iepriekš, tikai iedzīvotāji par to nebija pietiekami informēti. Pat ja konkrētā aptiekā zāles nepieņem, ir vērts pajautāt farmaceitam, kur ir tuvākā vieta, kur ir iespēja nodot nederīgos medikamentus,» aicina Latvijas Farmaceitu biedrības pārstāvis Austris Dūda. Arī 80 aptieku tīkls A Aptiekas visā Latvijā pagājušā gadā īpaši aicināja iedzīvotājus nodot nederīgos medikamentus, tā piecos mēnešos savācot 1660 kilogramu nederīgo medikamentu. Kā norāda A Aptieku pārstāve Ilze Blauberga: «Uzskatām, ka šai problēmai nepieciešams valstisks risinājums, neuzkraujot to uz uzņēmēju pleciem. Gribam panākt, ka rīkošanās arī it kā mazās lietās atbildīgi kļūst par sistēmu. It kā liekas, kādu gan ļaunumu var nodarīt dažas mazas tabletītes, kas nonākušas vidē, taču kopumā tas var radīt ievērojamu kaitējumu videi, gluži tāpat kā zāļu neatbildīga lietošana.» Pašreiz Latvijā vēl tikai plāno ieviest drošu un efektīvu iedzīvotāju neizlietoto zāļu savākšanas sistēmu, lai mazinātu sadzīves medicīnas atkritumu radītos riskus un to ietekmi uz vidi.