Zagreba vēlas, lai Hāgas tiesa atzītu, ka Dienvidslāvija, kuras tiesiskā un saistību mantiniece ir Serbija, no 1991. līdz 1995. gadam, kad norisinājās horvātu un serbu karš, ir pastrādājusi genocīdu Horvātijas teritorijā.
Horvātija apgalvo, ka aptuveni 10 tūkstoši horvātu gāja bojā serbu spēku pastrādātajās «etniskajās tīrīšanās», kas esot «genocīda forma», kuras rezultātā liels skaits horvātu tikuši pārvietoti, spīdzināti vai nelikumīgi aizturēti, vēsta ziņu aģentūra AP.
Zagreba grib, lai tiesa liek Belgradai maksāt kompensāciju par postījumiem, kas nodarīti «personām un privātīpašumam, kā arī Horvātijas ekonomikai un videi».
Serbija, atbildot uz Horvātijas prasību, 2010. gadā Hāgas tiesā iesniedza prasību atzīt, ka Horvātija ir pastrādājusi genocīdu pret serbiem, jo kara laikā Horvātijā gāja bojā 6000 vietējo serbu, bet 230 tūkstoši Horvātijas serbu tika izraidīti. Arī šīs lietas izskatīšana varētu sākties tuvākajā laikā
Starptautiskā tiesa, kas izskata strīdus starp valstīm, tikai vienreiz kopš dibināšanas 1946. gadā ir atzinusi genocīda faktu. 2007. gadā tiesa atzina, ka 1995. gadā jūlijā Bosnijas pilsētā Srebrenicā notikušais slaktiņš, kura laikā serbu karavīri nogalināja 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu, ir genocīds.