Vecā pieeja nestrādā
Skolēnu atbildēs Dienai ir vairāki saskares punkti. Liela daļa uzrunāto skolēnu par labu uzskata tādu mācību stundu, kurā skolotājam izdevies noturēt skolēnu uzmanību visas 40 minūtes, lai nebūtu jāsāk trīties krēslā vai migt ciet jau pēc pirmajām piecām minūtēm. «Ir labi, ja skolotājs pieturas pie sava stundu plāna, jo tas nozīmē, ka stundas būs strukturētas. Tomēr, pēc manas pieredzes, ir svarīgi ņemt vērā arī dažādas blakus lietas, piemēram, kādus aktuālos notikumus vai skolēnu vispārējo uzmanības līmeni tajā dienā,» norāda Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas skolniece Diāna Kaijaka. Vairāki skolēni uzsver nepieciešamību dažādot mācību līdzekļus, piemēram, filmu, spēļu, vizuālo uzskates materiālu izmantošanu un stundu papildināšanu ar jauno tehnoloģiju sniegtajām iespējām.
Jauniešu teiktais apliecina - kādreizējais stundas modelis ar skolotāja monologu vai arī «skolotājs jautā - skolēns atbild» pieeju vairs nestrādā. Mūsdienu skolēni paši grib uzdot jautājumus un diskutēt, savukārt skolotāji, kuri ir atvērti diskusijām un nenoniecina arī skolēnu viedokļus, izpelnās augstāko jauniešu novērtējumu. Šo nostāju ilustrē Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolnieka Edgara Ošlejas stāstītais par viņa filozofijas skolotāju, kurš stundas vadot «pārsteidzoši interesanti»: «Viņš jebkurā brīdī ir atvērts jautājumiem par risināmo tēmu. Pretēji daudziem citiem skolotājiem viņš vispirms noklausās uzdoto jautājumu līdz galam, izprotot, ko skolēns ar to ir domājis, un tikai tad uz to atbild. Atbildē viņš cenšas iesaistīt pārējos, lai izraisītu diskusiju.»
Vairākās skolēnu atbildēs akcentēta nepieciešamība attīstīt domāšanu un veicināt radošumu, kā arī parādīt mācību priekšmeta lietojumu reālajā dzīvē. «Piemēram, matemātika. Kāpēc man ir jāzina simt formulas no galvas, un kur es tās varēšu izmantot dzīvē pēc eksāmena nokārtošanas?» retoriski vaicā Rīgas 34. vidusskolas skolniece Alīna Gerliņa. Daudziem skolēniem svarīga šķiet arī stundas kopējā atmosfēra, taču viņi nenoliedz, ka par to ir atbildīgs ne vien skolotājs, bet arī paši skolēni, no kuriem daļa nereti nenovērtē skolas sniegtās iespējas. Skolēni nenoliedz, ka skolotājam jābūt stingram, arī zinošam un ieinteresētam savā priekšmetā, daļa skolēnu uzskata - labam skolotājam jābūt tādam, ar kuru var runāt, ja radušās problēmas. Visi aptaujātie skolēni atzīst, ka lielākā daļa viņu skolotāju ir labi, daži savus pedagogus pat vērtē kā izcilus, tomēr liela daļa arī atzīst, ka starp mācībspēkiem esot iesprukuši arī tādi, kuri nav savā vietā.
Cīņa ar vējdzirnavām
Kad Diena izsludināja tā dēvēto aģentu projektu, no skolēnu pieteikuma vēstulēm varēja secināt, ka daudziem ir savs viedoklis par izglītības kvalitāti. Bet cik daudz paši skolēni cenšas ietekmēt šos procesus? Uz šo jautājumu Diena saņem pretrunīgas atbildes. Lai arī skolās ir skolēnu pašpārvaldes, tās nereti ir tikai formāli veidojumi, kas faktiski nefunkcionē, un arī strādājošajām pašpārvaldēm izglītības kvalitātes jautājumi lielākoties nav galvenā prioritāte, izriet no Cēsu novada jauniešu domes priekšsēdes Terēzes Elperes teiktā. Pašpārvaldes galvenokārt nodarbojoties ar skolas sabiedriskās dzīves uzlabošanu. Arī Saldus novada jauniešu domes prezidente Elza Muraševa norāda - lai gan skolēnu pašpārvalžu galvenā funkcija ir uzlabot skolēnu dzīvi skolā, kas ietver arī izglītības kvalitāti, lielākoties tajās tiekot apspriesti tikai ārpusstundu pasākumi un nodarbības. Jāņem gan vērā, ka lielā daļā skolu skolēniem neļauj strādāt ar izglītības kvalitātes jautājumiem, proti, neuztver nopietni viņu ierosinājumus un nedomā, ka skolēni spēj argumentēti pamatot vēlamo, skaidro Latvijas Jaunatnes padomes prezidente Laura Zvejniece.
Arī vairāki Dienas aptaujātie skolēni norāda, ka skolēniem nav lielu iespēju ietekmēt izglītības kvalitāti. Diskusijas ar skolas vadību salīdzinātas pat ar cīņu ar vējdzirnavām, jo pedagogi uzsverot, ka skolēniem nav pietiekami daudz pieredzes, lai spriestu par šiem jautājumiem. Tomēr ir skolas, kurās pašpārvaldes aktīvāk iesaistoties izglītības kvalitātes jautājumu risināšanā, veicot skolēnu aptaujas, piedaloties skolas padomes sēdēs un reizumis iesaistoties kā vidutājs skolēnu un skolotāju nesaskaņu risināšanā.