Kā par spīti, starp mācību dialogiem bija arī tāds ne visai patīkams: «Who is the joungest and who is the oldest member in our class?» Kā par brīnumu, uz otro jautājumu atbildētājs pieteicās uzreiz, un tā bija Anda - droši, ar skanīgiem smiekliem, viņa paziņoja, ka ir pati vecākā šajā grupā. Ārējais veidols gan par vecumu neliecināja - īsā ezīša frizūra bieži mainīja krāsu, uz slaidā, sportiskā auguma labi izskatījās gan tvīda šorti ar legingiem, gan minibruncīši. Še tev, vecenīte! Angļu valodu viņa sāka apgūt no nulles, nekaunējās par kļūmēm, daudz smējās, un, jāatzīst, mācību noslēgumā rezultāti bija pārsteidzoši labi.
Runājām arī par ģimeni. Izrādās, Anda ir vairākkārtēja vecmāmiņa un varētu būt pat vecvecmāmiņa, jo vecākajai mazmeitai ir jau krietni pāri divdesmit. Arī ar savu vecmāmiņas statusu viņa sadzīvoja tikpat labi kā ar gadiem. «Vai tad man noteikti jāstaigā baltā lakatiņā un jāada mazbērniem zeķes?» Manai meitai ētiskās pilnības un harmonijas simbols joprojām ir un paliek babiņa - mana mamma, kas aizgāja aizsaulē 80 gadu vecumā, viņa tik tiešām staigāja baltā lakatiņā un viņai bija vairāk laika un pacietības, kuru veltīt mazbērniem, nekā mūždien aizņemtajai mammai. Tagad ir citādi. Klasiskās literatūras un paaudžu pieredzes priekšstati par vecmāmiņām, omītēm, babiņām ir sagājuši galīgi šķērsām, mūsdienu vecmāmiņām ir citas prioritātes, parasti viņas vēl strādā, vēlas pilnveidot savu personību, mācīties, ceļot. Tikai - vai mazbērni neilgojas pēc tām klasiskajām babiņām, dziesmu, pasaku, teiku zinātājām, pankūku cepējām? Varbūt to vietu tagad varētu pildīt vecvecmāmiņas? Bet, iespējams, tieši modernā vecmāmiņa var būt tā ideālā vecmāmiņa, kas mazmeitai bez zeķu adīšanas mākslas spēj nodot arī citas sievišķīgās dzīvesgudrības, tajā skaitā arī attiecību mākslu un viltības?
Nesen vēlreiz uz ielas satiku Andu, smaidošu un dzīvespriecīgu, košā vasaras kleitiņā, kā lidojošu putnu. Sapratu, ka saviem mazbērniem, ja man tādi kādreiz būs, gribētu būt tieši tāda vecmāmiņa. Bez lumpacīgiem lindrakiem un bez vecišķa nīgruma par dzīvi.