Der, ja uzņēmīgs
Bizness nav bubulis. Galu savilkšana katra paša mājsaimniecībā mēneša beigās daudz neatšķiras no uzņēmējdarbības, tik vien tas, ka ienākumu ziņā biznesā nevar paļauties uz tādu stabilitāti, kā strādājot algotu darbu, iedrošina uzņēmējs un konsultants Gundars Kuļikovskis. Vaicāts, vai ir cilvēku tipi, kam pēc definīcijas nav ko meklēt uzņēmējdarbībā, viņš teic, ka atslēgvārds ir viens - uzņēmīgums. Jāpatur prātā, ka bizness nenozīmē vien uzvalku, kreklu, šlipsi un banku un ka biznesmeņa ādā var ļoti labi justies arī kāds no klasesbiedriem, kuru savulaik matemātikas stundas mēdza novest līdz izmisumam.
Ja negribat otru Google
Tas nekas, ja iesākumā ir tikai doma «būšu pats sev saimnieks», bet trūkst saprašanas, kurā virzienā doties. Rubrikas Es - uzņēmējs iepriekšējā - 30.jūnija - raksta varonim biznesmenim Ivaram Raciņam sākotnēji bija tikai pārliecība, ka jāsāk, bet nebija skaidrs, ko tieši. Tādēļ viņš iedzīvojās ieradumā piefiksēt dažādas idejas, braucot ar auto. Pierodot šādi kustināt smadzenes, viņam izdevās saskatīt brīvas nišas jebkurā nozarē. Patlaban viņam ir pieci aktīvi uzņēmumi, kas darbojas dažādās jomās.
Izejiet uz ielas Rīgas centrā, paraugieties apkārt, pārceliet ainu savā prātā uz kādu citu vietu pasaulē un pamēģiniet saprast, kāda šī iela izskatītos, ja atrastos Šveicē, Austrijā vai Francijā, iesaka G.Kuļikovskis. «Tur būtu pilns ar āra kafejnīcām, maziem ģimenes uzņēmumiem, kur katram būtu savs kičs un katrs pats ceptu maizi,» viņš saka. Ja vien runa nav par «augstajām matērijām un otru Google», tad viņa ieteikums ir vienkārši paraudzīties apkārt un saprast, kas ir tās lietas, ko jūs varētu izdarīt labāk par jau esošajiem tirgus spēlētājiem. «Bizness ir visur, un Latvijai ir liels potenciāls pašai apmierināt savas vajadzības,» viņš uzsver.
Arī Lietišķās informācijas dienesta izpilddirektore un biedrības Līdere valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna liek noprast par plašām mikrobiznesa - līdz deviņiem darbiniekiem liels uzņēmums, kas gadā neapgroza vairāk par pusmiljonu latu,- attīstības iespējām. Viņa norāda, ka pēdējā laikā biznesa plānu veidotāju vidū vērojams izteikts pieaugums, no ierēdniecības plūstot straumes ar savu rūpalu sākt gribētājiem, rosība vērojama arī starp tiem, kas ārzemēs sapelnījuši kapitālu un nu atgriežas Latvijā. Ekobiznesi, rotaslietu veidošana, mazās maiznīcas - viņa uzskaita dažas no idejām, kas apspēlētas visvairāk.
Salikt uz papīra
Kad blociņā pieraksti savairojušies, tos var salikt uz baltas papīra lapas. Uz otras lapas jāizliek viss par sevi - ko es dzīvē gribētu sasniegt, kādas ir manas stiprās, kādas - vājās puses. Tad jāsaliek kopā pašnovērtējums ar tām biznesa idejām, kurās cilvēks sevi spēj labi iedomāties. «Iespējams, paliksiet ar vienu no savām idejām. Varbūt arī būs jāizvēlas,» stāsta A.Vīk-sna. Viņa pati gada laikā izskata ap 100 biznesa plānu un apgalvo, ka vērtējuma piešķiršanā vadās pēc racionāliem kritērijiem - vai ar to varēs pelnīt naudu un cik ilgā laikā noteiktās investīcijas izdosies atpelnīt.
Tomēr aizrauties ar pārlieku blociņa piepildīšanu G.Kuļikovskis neiesaka, jo blociņi un grāmatas no sērijas «kā kļūt par miljonāru» drīzāk saucamas par biznesa psihoterapiju. Viņš kritiski raugās uz idejas ilgu marinēšanuun atzīst, ka praktisku jautājumu biznesa zaļknābim būs vesels miljons, kas ķeršanos pie reāliem darbiem varētu atbīdīt arvien tālākā nākotnē.
Pēcāk, kad izlemts, kuru no idejām ņemt, A.Vīksna iesaka testēt savu uzņēmīgumu, izveidojot pavisam īsu, triviālu piecu jautājumu anketu, lai saprastu, vai ir pieprasījums un par kādu cenu cilvēki būtu gatavi piedāvāto preci vai pakalpojumu pirkt. Tikai tad A.Vīksna ieteic ķerties pie biznesa plāna - pavisam vienkārša, uzmesta uz piecām lapām, kura ieņēmumu un izdevumu daļai arī vajadzētu parādīt, vai tam ir nākotne.
Padomāt par otru galu
Vienlaikus gan jaunajam biznesmenim nāktos apdomāt arī «pamēģināju, neiznāca» scenāriju. Šajā ziņā valsts vēl aizvien salikusi sprunguļus jaunā biznesa spieķos, un pretstatā visai ātrai uzņēmuma nodibināšanai Latvijā ir problemātiska uzņēmējdarbības likvidēšana. Uzņēmumu reģistrā Dienai apstiprināja, ka vidēji SIA likvidācija, kas ir piņķerīgāka par citām uzņēmējdarbības formām, paņemot laiku no trim līdz sešiem mēnešiem. «Nedrīkstētu būt tā, ka uzņēmums jātaisa ciet četrus piecus mēnešus. Arī izmaksas nesanāk mazas,» uzskaita G.Kuļikov-skis un iesaka pirms riska uzņemšanās izsvērt arī mīnusus.