Arī Latvijas līdzšinējā pastāvēšana ir reāla, pateicoties spējai atbildēt ar vienojošu, mobilizējošu ideju nepielūdzamajai vēstures prasībai: dod savu ideju vai izzūdi! Latvija ir zudusi laikos, kad tauta nav spējusi sniegt pienācīgu atbildi šim žēlastību nezinošajam izaicinājumam. Mēslainē zuduši arī vairāki jaunā gadsimta gadi, jo ne vietējais kapitāls, ne prāts netika pietiekami ieguldīts sava laika izaicinājuma apjēgšanai un atbildes idejas radīšanai.
Arī pašlaik Latvijas turīgāko nauda nešķiet darbinām Latvijas spējīgāko intelektu adekvātam šā brīža novērtējumam. Jo kur ir idejas? Vadoņa anahroniskais sentiments ar oranži tonētu āža kāju? «Sorosiešu» lamāšana? Piedošanu, bet paša dedzīgākā lamātāja idejiskā piedāvājuma sausais atlikums ir praktiski nekāds. Lielnaudīgais Latvijas politiskās skatuves pieblīvētājs nereti ir vienkārši antiintelektuāls, un pēc idejas tai virzienā raudzīties velti.
Žēl, protams, ka pētnieki tieši ārzemnieku apmaksātās iestādēs kaldinājuši laikam atbilstīgākās un pastāvēšanai nozīmīgākās idejas - dažāda veida atklātību, iecietību, principiālu tiesiskumu un tamlīdzīgas. Nu reizēm dzirdama partiju ziedotāju neapmierinātība par bezjēgā izšķiesto naudu. Varbūt ir laiks to ieguldīt vienīgajā vērtībā - ideju radīšanā? Tas nenozīmē principiālu novēršanos no attiecīgajām partijām.
Piemēram, ASV tieši ārpus partijām radītās turīgo demokrātu un republikāņu sponsorētās «ideju laboratorijas», kas sākotnēji bijušas vērstas pret partiju tālaika oficiālās politikas (vai tās trūkuma) nejēdzībām un isteblišmentu, jau gadu desmitiem ilgtermiņā izrādījušās šo partiju patiesais glābiņš.
Protams, liela loma ir arī sakārtotai izglītības, vēlēšanu un partiju finansēšanas sistēmai, bet arī tās pamatā ir idejas.