Pašlaik LTV un LR finansējumu veido ikgadēja valsts budžeta dotācija un pašu ieņēmumi galvenokārt no reklāmas. Šim modelim ir divi būtiski trūkumi. Pirmo iezīmē LR ģenerāldirektora Dzintra Kolāta teiktais, ka tas «rada neskaidrību kaut vai vidēja termiņa plānos». Proti, finansējums, kas atkarīgs no ikgadējiem lēmumiem, ierobežo iespējas medijiem stratēģiski plānot attīstību. Ekonomikas lejupslīde pārvilkusi svītru arī likumā noteiktajam, ka valsts budžeta dotācija tiem nevar būt mazāka kā iepriekšējā gadā. Sabiedrisko mediju budžeti ir apcirpti. Otrs trūkums ir LTV un LR atkarība no politiskiem lēmumiem, kas rada augsni politiķu vēlmei ietekmēt šo mediju saturu.
Portāla politika.lv galvenais redaktors Dmitrijs Petrenko norāda, ka vēlamais sabiedrisko mediju finansēšanas modelis ir abonentmaksas, kas liktu sabiedrībai būt prasīgākai pret LTV un LR, savukārt pašiem medijiem - būt atbildīgākiem pret sabiedrību. Taču viņš, tāpat kā Dz.Kolāts un RSU žurnālistikas programmas vadītāja Anda Rožukalne, ir vienisprātis - pašreizējā sociālajā un politiskajā situācijā pieņemams kompromiss ir LTV un LR dotācijas piesaistīšana iekšzemes kopproduktam (IK). Lai arī, izstrādājot likumprojektu, izskatīja šos finansējuma variantus - gan procentu no IK, gan abonentmaksas -, galu galā likumprojektā, ko NRTP iesniedz Saeimā, padome atkal atgriezusies pie esošā modeļa.
«Tas nozīmē, ka tiek iecementēta esošā situācija,» saka A.Rožukalne. Viņa uzskata, ka tas ir pierādījums «metodiskai sabiedrisko mediju smacēšanai» un arī parāda NRTP nespēju aizstāvēt raidorganizāciju intereses. NRTP priekšsēža vietniece Dace Buceniece uzsver, ka padome iestājusies par abonentmaksu vai vismaz fiksēta finansējuma ieviešanu, tomēr esot sastapusies ar politiķu pretestību. Laikam sabiedriskie mediji nav politiķu prioritāte, saka D.Buceniece. To, kāpēc NRTP tomēr pat neiesniedza likumprojektu ar jaunu LTV un LR finansēšanas kārtību, D.Buceniece skaidro ar nepieciešamību pasargāt likumprojektu no kārtējās iestrēgšanas varas gaiteņos, bet otrajā lasījumā NRTP tomēr rosināšot izmaiņas sabiedrisko mediju finansējumā, tomēr, kāds būs padomes priekšlikums, D.Buceniece vēl nevarēja pateikt.
Par likumprojektu atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēde Ingrīda Circene (JL) skaidro, ka rasta politiska vienošanās LTV un LR finansēšanas kārtību nemainīt, jo piesaistīt valsts dotāciju IK krīzes laikā «nebūtu nopietni», bet abonentmaksu ieviešana nozīmējot dārgu un sarežģītu administrēšanas mehānismu, turklāt tas būtu jauns nodoklis uz sabiedrības pleciem. Viņasprāt, nākotnē iespējams mainīt LTV un LR finansēšanas modeli, grozot likumu.