Pretraķešu vairoga izveide Eiropā ir netīkama Krievijai, kas to uztver kā draudu savai nacionālajai drošībai.
Buša iniciatīva
Klātesot NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, Deveselu ciemā Rumānijas dienvidos ceturtdien tika oficiāli paziņots, ka darbu var sākt pretraķešu aizsardzības bāze, kuras izveidē ASV ieguldījušas 800 miljonu dolāru (701 miljons eiro), vēsta Reuters.
Deveselu bāzē, ko kādreiz izmantoja Rumānijas gaisa spēki, bet pašlaik - ASV jūras spēki, ir izvietotas 24 pārtvērējraķetes SM-3 un pretraķešu aizsardzības sistēma Aegis, kas var tikt izmantotas, lai iznīcinātu tuva un vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes. Paredzēts, ka jūlijā notiekošajā NATO samitā Varšavā bāze tiks oficiāli nodota alianses rīcībā.
Bāze ir daļa no Eiropas pretraķešu aizsardzības vairoga, par kura izveides plāniem jau 2002. gadā paziņoja toreizējais ASV prezidents Džordžs V. Bušs. Vairoga sākotnējais mērķis bija pasargāt Eiropu un tur esošās amerikāņu militārās bāzes no iespējamiem starpkontinentālo ballistisko raķešu uzbrukumiem.
Dž. V. Buša pēctecis Baraks Obama, vēloties uzlabot Vašingtonas attiecības ar Maskavu, paziņoja, ka pretraķešu aizsardzības vairogs būs domāts, lai neitralizētu tuva un vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes, kuras varētu izšaut tādas Rietumiem naidīgas valstis kā Irāna un Ziemeļkoreja.
Bez sauszemes pretraķešu aizsardzības bāzēm Rumānijā un Polijā Eiropas pretraķešu aizsardzības vairogā ietilps arī radaru bāze Turcijā, četri Spānijas piekrastē dislocētie ASV jūras spēku vadāmo raķešu iznīcinātājkuģi un komandcentrs ASV gaisa spēku bāzē Ramšteinā.
Vairoga mugurkauls būs radari, kas konstatēs izplatījumā palaistās ballistiskās raķetes. Pēc tam sensori noteiks raķešu trajektoriju, un pārtvērējraķetes tās iznīcinās izplatījumā vēl pirms atgriešanās Zemes atmosfērā. Pārtvērējraķetes varēs palaist gan no kuģiem, gan sauszemes bāzēm.
Krievija gatavo atbildi
ASV un NATO regulāri ir atkārtojušas, ka pretraķešu aizsardzības vairogs Eiropā neapdraud Krieviju. «Šī bāze Rumānijā un vēl viena Polijā nav vērstas pret Krieviju,» Deveselu bāzes atklāšanā sacīja J. Stoltenbergs. «Pārtvērējraķešu skaits ir pārāk mazs, un tās atrodas pārāk tuvu Krievijai, lai spētu pārtvert Krievijas starpkontinentālās ballistiskās raķetes.»
ASV aizsardzības ministra vietnieks Roberts Vorks norādīja, ka pretraķešu aizsardzības vairoga vienīgais nolūks ir aizsargāt NATO sabiedrotos no jebkādiem ballistisko raķešu draudiem. «Nav runa par Krieviju. Runa ir par alianses kolektīvo pašaizsardzību,» augsto amatpersonu citē izdevums Stars and Stripes. «Gadījumā, ja mēs spersim soļus, lai atturētu Krieviju, mēs atklāsim, ka to darām, un paskaidrosim, kāpēc to darām.»
Tomēr Maskava paliek pie savas nostājas, ka pretraķešu aizsardzības vairogs Eiropā ir drauds Krievijai. «Tas nevis 100, bet 200, 300, 1000 procentu ir vērsts pret mums,» Krievijas Valsts domes aizsardzības komisijas vadītājs Vladimirs Komojedovs sacīja ziņu aģentūrai Interfax. «Runa nav par Irānu, bet par Krieviju un tās kodolspējām.»
Krievijas stratēģisko raķešu spēku komandieris Sergejs Karakajevs šonedēļ paziņoja, ka Krievija aktīvi strādājot pie jaunām stacionārajām un mobilajām starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm, kuras spēšot pārvarēt ASV pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā.