Šoruden Dairis ir viens no vadošajiem spēlētājiem Bilbao Basket komandā, kas aizvada labāko sezonas sākumu kluba pastāvēšanas vēsturē un tēmē uz augstām vietām Spānijas ACB līgā, kas uzskatāma par spēcīgāko nacionālo čempionātu Eiropā.
Balvas iegūšana tev bija pārsteigums?
Īsti nepārdzīvoju, tikšu pie tās vai ne. Neliels pārsteigums gan bija, kad man to atklāja. Uzskatu, ka no tiem spēlētājiem, kuri balvai tika izvirzīti, jebkurš būtu to pelnījis. Tas, ka izvēle neesot bijusi viegla, vairo gandarījumu. Prieks, ka novērtēts darbs, kas ikdienā tiek ieguldīts. Tas parāda, ka esmu uz pareizā ceļa, un motivē to tāpat turpināt.
Kam pats būtu balvu devis?
Es dotu Jankam Strēlniekam. Ne tikai tāpēc, ka esam labi draugi. (Smejas.) Viņam bija tiešām laba pagājušā sezona Ukrainā, arī vasarā izlases sastāvā viņš labi spēlēja un turpina to darīt arī šosezon Vācijā.
Redzot, cik labi jūs šosezon spēlējat Spānijas čempionātā, jāsecina, ka Bilbao algas beidzot tiek maksātas laikā?
Jā, tā ir taisnība. Pēc tā, kas notika vasarā, kad klubs tika izslēgts no ACB līgas, bet pēc tam paņemts atpakaļ, nevajadzētu būt problēmām. Varētu teikt, ka kluba vadība ir kā zem lupas. Tiklīdz būs kādi brīnumi, var atsākties sankcijas, tāpēc viņi nevar atļauties neko tādu un strādā, lai viss būtu kārtībā. Līdz šim brīdim tā arī ir. Klubu vada tie paši cilvēki, kuri pārņēma to pagājušās sezonas beigās. Viņi kopumā visu ir sakārtojuši, turklāt arī piesaistījuši ģenerālsponsoru.
Vai pēc notikušā nav palikusi nepatīkama pēcgarša?
Nē. Palīdz tas, ka labi esam sākuši sezonu, labi spēlējam. Visi ir aizmirsuši tās nelaimes. Ir jauna sezona, jauna komanda, jauns, ambiciozs treneris [viens no Spānijas vadošajiem treneriem Sito Alonso - aut.], jauni sponsori.
Vai nepietrūkst dalības Eirokausos?
Tas ļoti netraucē. Sākumā šķita, ka būs grūtāk, kad ir tā viena spēle nedēļā, taču pagaidām viss rit ļoti labi. Ir iespēja visas nedēļas laikā normāli patrenēties, labi sagatavoties tai vienai spēlei.
Citi saka, ka šādā situācijā ir grūti pēc zaudējumiem, jo tad visa nedēļa paiet sliktā noskaņojumā…
Iespējams, bet mums jau šosezon tās uzvaras krājas nedaudz vairāk par zaudējumiem. (Smejas.) Protams, mērķis ir nospēlēt labi šo sezonu, vispirms kvalificēties Karaļa kausa izcīņai, bet pēc tam tikt pozīcijās, kas ļautu nākamajā sezonā atgriezties uz Eiropas skatuves. Neredzu iemeslu, lai mēs nevarētu pacīnīties arī par ceļazīmi uz Eirolīgu.
Vai tāds ir šosezon izvirzītais mērķis?
Neesmu dzirdējis par konkrētiem mērķiem, taču, zinot tos spēlētājus, zinot mūsu galveno treneri, redzot, kā spēlējam, ir skaidrs, ka varam pacīnīties par ļoti labām vietām arī Spānijas līgā.
Vai Bilbao sniegums ir tikpat labs kā kluba rezultāti šosezon?
Tas ir jūtams, jo pat tajās divās spēlēs, ko zaudējām, nospēlējām labi. Ir liels kontrasts ar neveiksmīgo pagājušo sezonu, jo pat tad, kad zaudējam, tā komanda ir pavisam cita, cīnāmies līdz galam, un tas arī dod rezultātu.
Vai labākais sezonas sākums ir arī tev pašam individuāli?
Pagaidām viss izdodas normāli. Man pašam ir mērķis nospēlēt visu sezonu stabili - bez lieliem kāpumiem un kritumiem.
Vai nav jūtams tas, ka šovasar sanāca ļoti īsa atpūta pēc sezonas?
Pareizāk būtu, ka atpūtas man vispār nebija. (Smejas.) Nevarētu teikt, ka to ļoti izjūtu, taču ir tā, ka rodas dažādas mikrotraumas, un gan jau tas ir saistīts arī ar to slodzi. No tā nevar izbēgt, jācenšas ar to tikt galā.
Vai esi jau iedzīvojies Spānijā?
Jā, jo viss jau ir zināms, pazīstams. Varētu teikt, ka jūtos kā mājās. Arī valodas barjeras nav.
To mērķtiecīgi sāki mācīties uzreiz pēc tam, kad parakstīji līgumu ar spāņiem!
Tā sanāca. Iemācījos ļoti drīz, jo tā valoda ātri pielipa. Viesspēlētāji, kuri šeit spēlē ilgāk, spāņu valodā runā ļoti labi, jo nav jau izejas - šeit citās valodās runā nelabprāt. Ja gribi komunicēt ar cilvēkiem, gribot negribot - jāmācās valoda.
Kluba ietvaros arī komunikācija ir spāniska?
Vairāk spāniska, lai gan šosezon treneris ļoti labi runā arī angliski.
Cik ļoti palīdz tas, ka turpat netālu spēlē arī brālis Dāvis Bertāns?
Tas ir ļoti, ļoti forši. Ir iespēja pamazām atgūt iekavēto, kamēr katrs spēlējām savā Eiropas malā. Tiklīdz ir brīvs vakars vai diena, cenšamies tikties. Starp Bilbao un Vitoriju, kur spēlē Dāvis, ir aptuveni četrdesmit minūšu brauciens. Arī vakar [ceturtdien] biju skatīties viņa spēli Eirolīgā, pēc tam bijām vakariņās. Viņš iedzīvojies tīri labi - tur komandā ir tikai viens spānis, pārējie ārzemnieki. Atšķirībā no mums tur komunikācija ir tikai angliski. Viņam nav iemesla sūdzēties, jo spēles laiks ir liels, treneris dod zaļo gaismu viņa spēles stilam. Arī sniegums pēc notikušās treneru maiņas strauji uzlabojas.
Satiekaties ne tikai brīvdienās, bet arī darbadienās - pirms pāris nedēļām abu pārstāvētie klubi tikās savā starpā!
Tā ažiotāža pirms spēles bija ārkārtīgi liela. Visu nedēļu bija par to vien jārunā. Spēlē to neizjutu, turklāt arī vienam pret otru būtībā nesanāca spēlēt. Pat īsti neredzēju, ko viņš laukumā darīja.
Kādas ir attiecības starp Bilbao un Vitorijas klubu - tas tomēr ir lokālais basku valsts derbijs.
Nav tik traki, kā ir dzirdēts par Atēnu, Belgradas vai Stambulas klubiem, kur konkurentu spēlētājus vienkārši ienīst. Jā, spēles laikā pretinieki, protams, tiek pamatīgi izsvilpti, taču, ja aizbraucu uz Vitoriju paskatīties kādu viņu spēli Eirolīgā, sēžot tribīnēs nav nekāda naida. Cilvēki fotografējas un prasa autogrāfus.
Šovasar izmēģināji spēkus arī okeāna otrā krastā. Kādi secinājumi radās pēc dalības NBA Vasaras līgā?
Tā bija ļoti vērtīga pieredze, kas tikai vairoja pārliecību pašam par saviem spēkiem. Pārliecinājos, ka tur nav tik traki, ir iespējas cīnīties. Domāju, ka parādīju sevi pietiekami labi, lai viņi ne tikai zinātu, ka es tāds šeit esmu, bet arī radītu viņos interesi vēl braukt un skatīties. Cik zinu, kaut kad pēc jaunā gada viņi arī ieradīsies klātienē novērtēt manu sniegumu Spānijā.
Runa ir tieši par Bostonas Celtics pārstāvjiem?
Jā. Grūti pateikt, vai ir kāda interese arī no citām komandām, lai gan skaidrs, ka Spānijas līgai līdzi seko teju visi NBA klubi, jo šeit ir ko redzēt. Es gan pārlieku uz to neiespringstu.
Pirms vizītes Amerikā nebija pārliecības, ka vari tur spēlēt?
Neteiktu, ka nebija pārliecības, taču bija tāda neziņa par to, kā tur būs. Pārliecinājos, ka tur nav nekā pārcilvēciska. Protams, vajag nedaudz veiksmes, lai tajā apritē tiktu iekšā. Pēc tam sevi pierādīt - tā nav tik liela problēma.
Cik tuvu biji tam, lai tiktu pie līguma Bostonā?
Domāju, ka, lai jau pirmajā mēģinājumā caur Vasaras līgu tiktu NBA, bija sevi jāparāda ārkārtīgi labi. Katrā spēlē jāmet pa divdesmit punktiem, un jādominē laukumā. Tikai tad varētu cerēt, ka viņi būs gatavi nomainīt kādu no pašreizējiem spēlētājiem ar līgumu.
Tātad tā vairāk bija kā atrādīšanās nākotnes vārdā?
Jā, kā atrādīšanās. Un arī - lai pats pārbaudītu, cik tas ir iespējams.
Kāda ir galvenā atšķirība starp mūsu un Amerikas basketbolu?
Viss slēpjas ātrumā, atlētismā un fiziskajā spēlē. Ja mēs - Latvijā - varam teikt, ka Spānijā spēlē ātru un fizisku basketbolu, tad Amerikā tas notiek vēl daudz lielākā mērā. Viņi skrien kā traki.
Kādi ir iespējamie tālākie NBA iekarošanas scenāriji?
Tās lietas sāk kārtoties pēc jaunā gada, tuvāk pavasarim. Vēl nezinu, vai būs iespēja nākamvasar braukt uz turieni. Protams, jebkuram basketbolistam tur gribās tikt, taču par to šobrīd nedomāju - kā par noteiktu mērķi.
Vai nevar gadīties, ka pārklājas NBA iespēja ar izlases treniņiem pirms gaidāmā Eiropas čempionāta Rīgā?
Pagājušajā vasarā, kad izlaidu pirmās treniņu nedēļas, izlasei bija kvalifikācija, kas sākās mēnesi agrāk, nekā būs Eiropas čempionāts, tāpēc šoreiz tam nevajadzētu pārklāties. Cits jautājums, vai pēc sezonas nevajadzētu atpūsties, lai labāk sagatavotos valstsvienībai. Tā varētu būt ļoti smaga izvēle.
Savu skatītāju priekšā tomēr būs jācenšas vēl vairāk?
Jā. Kad uzzināju, ka grupu turnīrs būs Rīgā, bija ļoti patīkamas emocijas. Atceros, cik labas sajūtas savulaik bija, kad Rīgā spēlējām Eiropas U-20 čempionātā. Pieaugušo līmenī tam vajadzētu būt vēl iespaidīgāk.
Vai mājinieku statuss neradīs papildu spiedienu?
Es domāju, ka mājās spēlēt vienmēr ir labāk nekā kaut kur citur. Spiediena nebūs.
Vai šoruden paspēji redzēt kaut ko no pasaules čempionāta, kas notika Spānijā, tostarp Bilbao?
Jā, paguvu redzēt dažas grupas spēles Bilbao, lai gan tās palika kluba treniņu fonā. Atmosfēra, protams, bija lieliska, jo visām komandām līdzi bija ļoti daudz fanu, kuri pilsētā radīja īstu svētku sajūtu.
Pašam bija izdevies tikt pāri tai sajūtai, ka jums jau arī vajadzēja būt tur un cīnīties pasaules čempionātā?
Nav joprojām izdevies to pārvarēt. (Rūgti iesmejas.) Joprojām par to pārdzīvoju. Skaidrs, ka tagad, spēlējot Rīgā, ir iespēja vēlreiz aizcīnīties līdz kādam no tiem lielajiem turnīriem.
Vai šos tuvākos gadus var uzskatīt par jūsu paaudzes «pļaujas laiku» izlasē?
Droši vien, ka šis un vēl pāris nākamo čempionātu noteikti ir tie, kuros mums vajadzētu parādīt labāko sniegumu. Uz to gan tā nevar skatīties, jo jāizmanto katra iespēja.