«Cilvēki saka, ka tie pirmām kārtām ir narkomāni, kas iet pāri līķiem, lai dabūtu devu. Acis viņiem ir tādas neprognozējamas, neviens nezina, kas viņiem var ienākt prātā,» stāsta viena no pētījuma autorēm socioloģe Brigita Zepa. Par otru lielāko grupu, kas rīdziniekiem rada bailes, aptuveni ceturtdaļa atzinusi jauniešu kompānijas. Krietni mazāk iedzīvotāju apdraudējumu izjūt no piedzērušiem cilvēkiem un krievu ekstrēmistiem, ko pieminējuši ap 5% latviešu.
Pētījums arī parāda, ka 20% cilvēku visdrošāk jūtas centrā, 30% - savos mikrorajonos, savukārt ap 11% aptaujāto pilsētā jūtas droši jebkurā vietā un laikā, bet 39% droši nejūtas nekad un nekur.
B.Zepa stāsta, ka galvenokārt sievietes ir tās, kuras visvairāk jūt apdraudējumu, tādēļ viņas vairāk par vīriešiem cenšas izstrādāt dažādas drošības stratēģijas, lai nekļūtu par noziedzīga nodarījuma upuri. Piemēram, somas un maka sargāšana publiskās vietās, izvairīšanās no bīstamām kompānijām, vērtīgu priekšmetu neturēšana kabatās, velosipēdu pieslēgšana u.c. Pētījuma autore norāda, ka velosipēdu zagšana ir viens no lielākajiem apdraudējumiem, ko šodien izjūt rīdzinieki: «Jauniešu grupā katrs varēja stāstīt, ka viņam ir nozagts velosipēds. Dažreiz tos pat atrod, bet nevar dabūt atpakaļ.»
Puse rīdzinieku piekrīt, ka drošību viņiem apkārt paaugstina policijas klātbūtne, tomēr ir arī tādi (aptuveni 4%), kas ir pārliecināti, ka policistu klātbūtne to mazina. Policijas tēlu negatīvi ietekmē drošībai atvēlētā finansējuma samazinājums. B.Zepa atklājusi, ka cietušie tādēļ sāk sevi uztvert kā vainīgos, jo viņi ar savu maznozīmīgo gadījumu ir apgrūtinājuši ar darbiem pārslogotos policistus: «Ja policists tiek uztverts kā upuris, saprotams, ka tas vairs nespēj cilvēkos izraisīt drošības sajūtu un uzticēšanos.»
Lai uzlabotu cilvēku drošību, pētījuma autori iesaka iedzīvotājiem, sabiedriskajām organizācijām un policijai vairāk apmainīties ar informāciju un pieredzi. Iedzīvotājiem būtu jāuzlabo attiecības ar kaimiņiem, jo pasaules pieredze rādot, ka tā dēvētā kaimiņu policija ir veiksmīgs risinājums drošības uzlabošanai dzīvesvietā. Savukārt paši rīdzinieki iesaka veidot informatīvas kampaņas par nedrošām vietām Rīgā, kā arī sabiedriskajā transportā brīdināt par kabatzagļiem.
Pētījumu Rīgas iedzīvotāju drošumspēja un tās paaugstināšanas iniciatīvas sadarbībā ar pašvaldības policiju un Sabiedriskās kārtības uzturēšanas fondu veica nodibinājums Baltic Institute of Social Sciences.