Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Iegūt, lai vēlāk kļūtu par devēju

«Šī nauda ir liels atbalsts ikdienā, jo ļauj pietekami pievērsties studijām un zinātniskajam darbam, kā arī interesēm - man tā ir darbošanās studentu pašpārvaldē, studentu pārstāvniecība. Stipendija man tam dod laiku,» saka Agija Lāce un atzīst, ka bez iegūtās Laimiņu ģimenes stipendijas droši vien nāktos domāt par darba meklēšanu paralēli mācībām.

Agija Latvijas Universitātē studē bioloģiju, un minētā stipendija, kas paredzēta jauniem pētniekiem, kas kaut ko sasnieguši un plāno sasniegt mikrobioloģijā un imunoloģijā, ļauj viņai virzīties uz savu sapni - kļūt par zinātnieci. Patlaban Agija LU Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedrā maģistrantūras ietvaros pēta ādas šūnas un strādā pie biomateriāla hroniski nedzīstošu brūču ārstēšanai. Ar to viņa plāno saistīt savu maģistra darbu un, iespējams, arī tālāko akadēmisko karjeru. «Par stipendijas naudu noteikti gribu aizbraukt uz kādu konferenci,» saka studente, kuru LU fondā, kas administrē Agijas iegūto stipendiju, dēvē par topošo Latvijas zinātnes zvaigzni. Mecenātu atbalstu Agija uztver kā motivāciju un apliecinājumu tam, ka viņas spēkiem tic.

Līdzīgu ticību spējīgiem jauniešiem demonstrē arī citas mecenātu stipendijas, no kurām daudzas studentu pieteikumus gaida tieši akadēmiskā gada sākumā.

Datoriķus - lutina visvairāk

Mecenātu - uzņēmumu vai privātpersonu - piedāvātās stipendijas pārsvarā administrē fondi: Vītolu fonds, LU fonds, RTU Attīstības fonds, fondi citās augstskolās. Uz stipendijām, kas domātas studiju sācējiem, pieteikumus pieņem ap janvāri, februāri, stipendijas prakses iziešanai uzņēmumos pieteikumus gaida visu cauru gadu, savukārt stipendijām, kas vērstas uz izcilības atbalstīšanu sekmēs vai pētniecībā, aktīvā pieteikšanās sezona sākas tagad - septembrī.

LU fondā, kas pamatā orientējas uz izcilības stipendiju piešķiršanu, pieteikumus uz tām gan no LU, gan no citu augstskolu studentiem šogad sāks pieņemt 7. septembrī. Kā stāsta LU fonda izpilddirektore Laila Kundziņa-Zvejniece, stipendiju tendences parāda, kas ir vajadzīgs Latvijas uzņēmējiem - kādās jomās tie visvairāk meklē jaunos talantus un potenciālos darbiniekus, par kādu nozaru attīstību visvairāk domā. «Ar stipendijām ļoti ir lutināta LU Datorikas fakultāte, arī dabaszinātņu studenti. Zīmīgi, ka neviens negrib atbalstīt politologus… Trimdas latvieši, kas ir liela daļa mecenātu, jūt, ka mums ar garīgumu un plašāku domāšanu tā ir, kā ir, tāpēc ļoti dāsns stipendiju piedāvājums ir LU Teoloģijas fakultātes studentiem.»

RTU Attīstības fonds vairāk darbojas ar studentu prakses stipendijām, jo arī pati augstskola ir ļoti orientēta uz sadarbību ar uzņēmumiem, stāsta fonda izpilddirektors Artūrs Zeps. «Uzņēmumi šādi atrod jaunus darbiniekus, bet studenti gūst praktisku pieredzi, vēl studējot. Pēdējos gados tieši šis stipendiju virziens attīstās visaktīvāk,» viņš saka, bet piebilst, ka aktivitāte aug arī izcilības stipendiju lauciņā, sevišķi pētniecībā. Uzņēmumi ir arvien ieinteresētāki, lai studenti pievēršas tiem aktuāliem jautājumiem, tāpēc stipendijas piešķir gan par konkrētas tēmas izpēti, gan par jau gataviem studiju darbiem.

Atbalsta arī tandēmus

Abos augstskolu fondos stāsta, ka ik gadu mecenātu kļūst vairāk un rodas arī jaunas stipendijas. Tāpat nesarūk studentu pieteikumu skaits, sevišķi uz vecākām un atpazīstamākām stipendijām, taču L. Kundziņa-Zvejniece tomēr atzīst, ka gadās - mecenātiem no pretendentiem īsti nav ko izvēlēties, jo studentu snieguma kvalitāte pēdējos pāris gados ir kritusies. «Vairāk ir to, kas studē tikai tāpēc, ka vecāki tā grib. Jauniešiem ir tendence uz tādu plūšanu pa dzīvi. Tāpēc mēs aicinām tiešām mērķtiecīgus studentus ar gudrām galvām, kuri zina, ko vēlas, pieteikties stipendijām un nedomāt - es jau nedabūšu, jo nāku no turīgākas ģimenes… Mums ir stipendiāti ar labiem ienākumiem, taču uz mecenātu stipendijām piesakās tāpēc, ka pasaules darba tirgū to saņēmēji kotējas augstāk nekā «cilvēks parastais». Tas arvien vairāk ir prestiža jautājums,» viņa saka.

Galvenā stipendiju pretendentu motivācija nav nauda, uzsver arī A. Zeps. «Primāri jauniešus motivē iespēja ar stipendijas palīdzību gūt pieredzi, kontaktus, sadarboties ar uzņēmumiem.» Pieteikumu skaits arī uz RTU Attīstības fonda administrētajām stipendijām aug. Tiesa, tādās nozarēs kā IT un ķīmija pieteikumu uz katru atsevišķo stipendiju ir mazāk, jo vienkārši stipendiju piedāvājums šajās jomās ir ļoti plašs.

LU fondā jau otro gadu nostiprinās jaunums - komandu stipendijas, ko uzņēmumi piešķir maģistranta vai doktoranta un docētāja tandēmam par kādas konkrētas, uzņēmumu interesējošas un, iespējams, līdz tam pienācīgi neanalizētas tēmas izpēti. L. Kundziņa-Zvejniece teic, ka arī docētājam šeit ir lielāka atbildība par studenta darbu, par kuru - labu vai sliktu - uzzinās plašāk par augstskolas robežām. «Iziešana ārpus universitātes sienām pie reālās dzīves ir izaicinājums,» viņa saka. Līdzīgas stipendijas «studentam + pasniedzējam» bijušas arī RTU Attīstības fondā, tomēr tas vairāk orientējas uz individuālajām stipendijām, jo tā studenta sniegums novērtējams labāk.

Nevērtēs pēc finansēm

LU fondā no šī gada ir vēl viens jaunums - papildus pieteikuma anketai stipendiju pretendentiem būs jāraksta arī eseja par filantropijas tradīcijām LU. «Eseja studentu parāda labāk nekā anketa. Stipendija arī nav sociālais pabalsts vai kredīts bankā, bet gan konkrētu uzņēmumu vai privātpersonu nauda, kas tiek dota cilvēkiem, kuri nākotnē var nodrošināt paši sevi un palīdzēt arī vēl citiem. Tā ir zināma investīcija filantropijas kultūras uzturēšanai,» saka L. Kundziņa-Zvejniece. Anketā arī vairs nebūšot sadaļas par studenta ienākumiem, jo LU fonds nolēmis abstrahēties no jaunieša finanšu situācijas un vērtēt tikai viņa personību, sasniegumus, mērķus un ambīcijas, tāpat - izpratni par filantropiju un gatavību nākotnē arī pašam dot, ne tikai ņemt. Ņemot vērā 50 padomju gadu pārrāvumu, kad mecenātisma tradīcijas netika koptas, Latvijas sabiedrība patlaban uz to aktivizējas, taču smagnēji, tāpēc LU fonds cenšas «filantropijas muskuli» cilvēkos trenēt. Piemēram - reizi gadā uzrunājot fonda bijušos stipendiātus un aicinot viņus iespēju robežās ziedot LU aktuāliem projektiem. «Te nav runa par naudu, bet par identificēšanos ar LU, piederības sajūtu kaut kam cēlam. Profesors Ivars Lācis (LU fonda valdes priekšsēdētājs - red.) saka, ka ziedošana ir kaut kas līdzīgs maratonam - sākot to darīt, ir grūti, bet, kad ieej ritmā, sāc gūt baudu, ka esi to visu paveicis,» saka L. Kundziņa-Zvejniece. Tiesa, ziedošana jauniešu stipendijām nāk grūtāk, jo atšķirībā no ziedošanas projektiem tā atdevi uzrāda tikai nākotnē. Turklāt Latvijas sabiedrībā ir stereotips par to, ka filantropija nozīmē ziedot tikai tiem, kas ir slimi, trūcīgi, pamesti.

A. Zepa novērojumi liecina - mecenātisms Latvijā pamazām iet plašumā. Svaigs piemērs ir jaunā RTU Inženierzinātņu vidusskola, kuras izveidei kampaņā tika piesaistīti ziedojumi no vairāk nekā 400 privātpersonām un uzņēmumiem. «Tā ir tā pozitīvā tendence, ko iepriekš redzējām tikai ārzemēs. Pie mums vairāk ziedo sociāliem, medicīniskiem projektiem, taču arvien vairāk atbalsta arī izglītību,» A. Zeps komentē.

Jāuzdrīkstas!

Kas jāņem vērā studentiem, kas grasās pieteikties mecenātu stipendijām? «Izcilības un pētniecības stipendiju konkursos tiek vērtētas studenta sekmes, sasniegumi un viņa redzējums par tēmu, ko pēta vai pētīs. Prakses stipendiju konkursos - kādas ir jaunieša nākotnes ieceres attiecībā uz palikšanu attiecīgajā nozarē. Uz to uzņēmumi skatās visvairāk,» teic A. Zeps. Studentiem viņš iesaka sekot līdzi informācijai, jo stipendiju konkursi RTU Attīstības fondā tiek piedāvāti cauru gadu un ne tikai RTU studentiem, kā arī nebaidīties. «Dažreiz jaunieši redz lielu uzņēmumu, solīdu stipendiju un neuzdrošinās pieteikties. Bet to vajag darīt! Tikai kārtīgi jāsagatavo gan iesniedzamie dokumenti, gan sevis prezentācija.»

Arī L. Kundziņa-Zvejniece uzsver, ka pieteikuma rakstīšana ir kā gatavošanās darba intervijai - tas prasa apsēsties, padomāt par savu dzīvi, jau sasniegto un to, ko gribas sasniegt. Bez formālajiem kritērijiem (sekmes u. tml.) svarīga arī motivācija un drosme piedalīties neatkarīgi no sava sociālā vai finanšu stāvokļa. «Esmu arī pārliecināta, ka tas, kurš nesaņem stipendiju, nekādi nav zaudētājs, jo tā ir pieredze - pastāstīt par sevi, saviem plāniem, sakārtot to visu sev galvā.» L. Kundziņa-Zvejniece atgādina, ka stipendiātam svarīgi «noturēties seglos» visu stipendijas saņemšanas laiku, jo par izcilības latiņas nenoturēšanu stipendiju var zaudēt.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Mecenātu stipendijas Latvijā

Vītolu fondā (www.vitolufonds.lv):
2015./2016. ak. gadā ar ziedotāju stipendijām, ko fonds administrē, studēs 670 jauniešu, stipendijās tiks izmaksāts 1 045 000 eiro.
LU fondā (www.fonds.lv):
2014./2015. ak. gadā stipendijas saņēma 121 students. 2015./2016. ak. gadā stipendiātu provizoriski būs aptuveni tikpat un stipendijās tiks izmaksāti vairāk nekā 258 000 eiro.
RTU Attīstības fondā (www.fonds.rtu.lv):
2014./2015. ak. gadā notika 71 stipendiju konkurss, stipendijās tika izmaksāti ap 400 000 eiro un tās tika piešķirtas vairāk nekā 450 cilvēkiem. 2015./2016. ak. gadā gan stipendiātu skaits, gan stipendijās izmaksātais naudas apjoms provizoriski varētu augt par aptuveni 10%.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?