Pirmie vārdi bijuši nevis mamma un tētis, bet «kas tas tāds?» Par pilnīgi visu. Viņš ir ļoti zinātkārs, vērīgs, lasa, kolekcionē un visus darbiņus pabeidz līdz galam. Ābeces pamudinājumi būt čaklam un labam īsti nemaz neattiecas uz viņas Gustavu - pieļauj Santa, kura uzskata, ka zināmai morāles devai pirmklasnieka grāmatā noteikti jābūt.
«Šitāda man būs,» Gustavs pienāk cieši klāt un ieliek rokās Mazo zīli - latviešu valodu 1. klasei. «Nu tāds jaukumiņš!» - Gustavs glauda kaķi, sirds viņam ir pilna ar gluži ko citu, nevis interviju: «Bija tāāāds negaiss! Iespēra tik tuvu! Gāja krustu šķērsu!» - stāstāmo pavada traki žesti.
«Es māku šitos,» Gustavs piebiksta drukātajam «ņ» Mazajā zīlē. Gandrīz 90 procentos ābeču «ņ» ilustrē ar meitenes vārdu Ņina. Šeit - «labrītiņ». Visgrūtāk Gustavam iemācīties bijis «F». Kurš vārds nāk prātā ar pirmo burtu «F»? - «Flauta.» Gustavs vēro, kā skricelēju blociņā viņa teikto un saka: «Šitā es vēl nemāku. Tagad mācos.» Rakstītos burtus vēl neproti - palīdz mamma.
«Zini, man ir sakrāta nauda. 25 lati.» Kam tērēs? «Nu skolai. Skolai jau vajag visu ko,» - dzīves praktiskā puse Gustavam nav noslēpums.