«Mani mocīja jautājums: kāpēc saslima tieši mans dēls? Ārsti mani nomierināja, izskaidrojot, ka 1. tipa cukura diabēts ir slimība, kuras iemesliem nav saistības ar dzīvesveidu. Šī slimība var skart jebkuru,» uzsver Ilze. Saslimušajam jaunietim tagad katru dienu vairākkārt jāveic insulīna injekcijas. «Ārsti izteica atšķirīgus viedokļus par to, vai mums skolotājiem un klasesbiedriem vajag stāstīt par Kārļa slimību,» piedzīvoto izklāsta Ilze. «Mēs nolēmām, ka tomēr jāizstāsta, lai pedagogi un pusaudži saprastu, ka dēls mācību stundās jūtas noguris tāpēc, ka sirgst ar cukura diabētu. Lai Kārlim nebūtu jāslēpjas tad, kad jāveic insulīna injekcijas.» Kārļa mamma priecājas par to, ka dēla klasesbiedri ir ļoti saprotoši. Ilze stāsta, ka gan viņai, gan dēlam palīdzējuši draugi, kas ļoti atbalstījuši. «Kārlim ļoti palīdz arī viņa tēvs, kas dēlu uzmundrina un mudina neļauties panikai,» stāsta Ilze. Sasirgušais puisis turpina centīgi mācīties un dejot tautas dejas. Ilze cer - varbūt medicīna attīstīsies un Kārļa slimību būs iespējams pilnībā izārstēt, pagaidām tas vēl nav iespējams.
Ar cukura diabētu slimojošo cilvēku skaits strauji palielinās gan Latvijā, gan visā pasaulē. 90-95% pacientu konstatē nevis 1. tipa cukura diabētu, ar ko sasirdzis Kārlis, bet gan 2. tipa cukura diabētu. «1. tipa cukura diabēts ir autoimūna slimība, kuras cēloņi ir ģenētiski. Šā tipa diabēts var parādīties uzreiz pēc piedzimšanas, sākties bērnībā vai pusaudža gados, parasti līdz 35 gadu vecumam. 1. tipa diabēta izplatību nav iespējams samazināt ar profilakses pasākumiem. Savukārt 2. tipa cukura diabēta cēloņi bieži ir dzīvesveida sekas, tāpēc liela nozīme ir sabiedrības izglītošanai par šīs slimības riska faktoriem, kā arī profilaksi,» skaidro Latvijas Diabēta asociācijas prezidents endokrinologs Ingvars Rasa.
2. tipa cukura diabēts piemeklē cilvēkus aizvien biežāk, jo, kā norāda Ingvars Rasa, tā galvenais riska faktors ir aptaukošanās. 2. tipa cukura diabēts kādreiz tika dēvēts par senioru slimību, jo parasti ar to saslima cilvēki mūža otrajā pusē. Patlaban šī slimība aizvien biežāk tiek konstatēta arī jauniešiem. Rasa skaidro, ka vainojams ir neveselīgais dzīvesveids - mazkustīgums un nelabvēlīgi ēšanas ieradumi. «Cukura diabēta draudus palielina iedzimtība. Ja pirmās pakāpes radiniekiem konstatēts cukura diabēts, jābūt īpaši piesardzīgiem un periodiski jānosaka glikozes līmenis asinīs,» aicina ņemt vērā endokrinologs. Bet pēc 45 gadu vecuma ikvienam cilvēkam ieteicams cukura līmeni asinīs pārbaudīt reizi gadā.
Ingvars Rasa uzsver, ka, cukura diabētu veiksmīgi ārstējot, saslimušais var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. «Lai pacients ar cukura diabētu, kā es mēdzu teikt, varētu savu slimību uzrunāt ar «tu», tā ir jāizprot un jāpazīst, ārstējoties precīzi jāievēro mediķu norādījumi,» saka iedvesmojoši dzīvespriecīgais ārsts.
Cilvēkiem ar cukura diabētu un viņu tuviniekiem ļoti svarīgs ir drauga plecs, tāpēc Latvijas Diabēta asociācija cenšas panākt, lai saslimušo psiholoģiski atbalstītu cilvēki, kuriem ir tāda pati veselības problēma un sadzīvošana ar diabētu labi pazīstama un saprotama. Tomēr valsts mērogā, pēc ārsta domām, viss nav ideāli. «Jau vairāk nekā 15 gadu Veselības ministrijai ir iesniegti lūgumi izstrādāt cukura diabēta nacionālo programmu, tomēr Latvija joprojām ir viena no nedaudzām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur šo programmu nav pat sākuši izstrādāt,» savu nožēlu pauž Latvijas Diabēta asociācijas prezidents.