Eiropas čempionāts latviešiem sākās nesekmīgi. Ceturtdienas kvalifikācijā divas mūsu cerības - tāllēcējs Elvijs Misāns un lodes grūdējs Māris Urtāns - palika bez rezultāta. «Škrobe mums bija liela,» tābrīža sajūtas Dienai atklāja Latvijas izlases direktors Dmitrijs Miļkevičs. «Abi bija labi sagatavojušies, taču nekas nesanāca. Māra neveiksmes galvenais iemesls bija ilgais gaidīšanas režīms, kam viņš īsti nebija gatavs. Latvijā sacensības parasti ilgst divdesmit minūšu. Prāgā viņam pēc iesildīšanās līdz pirmajam grūdienam nācās gaidīt piecdesmit minūšu, bet starp grūdieniem bija četrdesmit minūšu pauzes. Elvijam iesildīšanās lēcienos viss bija labi, taču sacensībās tā arī ne reizi viņš netrāpīja uz dēlīša.»
No tāllēcējiem tika gaidīts visvairāk. Aiga Grabuste ar Tbilisi sasniegto Latvijas rekordu telpās (6,82 m) bija otrā sezonas rangā no sacensībām pieteiktajām sportistēm, savukārt Misānam bija dalīts 6./9. rezultāts. Grabuste kvalifikācijā uzrādīja sesto rezultātu (6,57 m), bet finālā ar 6,54 metriem nepietika, lai apsteigtu kādu no septiņām konkurentēm. «Tas ir augsta līmeņa un viņas spējām atbilstošs rezultāts. Neatbildēts gan paliek jautājums, kāpēc ziemas sezonas labāko rezultātu Aiga sasniedza nepilnas četras nedēļas pirms galvenā starta?»
Miļkeviča rangā augstāko vietu pamatoti izpelnījās 1500 metru skrējējs Dmitrijs Jurkevičs, kurš galvenajos mačos savu sezonas rezultātu uzlaboja vairāk nekā par trijām sekundēm (3:42.84). Šosezon Jurkevičs bija sasniedzis rezultātu 3:45,95. Pirmajā kārtā viņš uzrādīja astoto labāko rezultātu, taču savā priekšsacīkšu skrējienā finišēja piektais. Ja būtu iekļuvis citā skrējienā... «Nē, es tā nedomāju, ka Dimam nepaveicās ar skrējienu. Tieši otrādi, viņš no ātrā skrējiena bija ieguvējs, jo laboja Latvijas rekordu telpās,» pārliecināts ir Miļkevičs.
Pēc Misāna un Urtāna trešo lielo vilšanos sarūpēja 800 metru skrējējs Renārs Stepiņš. Ar šosezon sasniegto rezultātu 1:48,08 minūtes viņš priekšsacīkstēs būtu bijis pat labākais, taču galvenajā startā finišēja pēc 1:51,20 sekundēm, kas deva 34. vietu 40 dalībnieku konkurencē. «Renārs rīkojās pareizi, ka skrēja pēc sava grafika, jo viņam skrējienā bija sportisti, kuriem patīk strauji kāpināt tempu pēdējā aplī. Līdz 600 metriem viss gāja pēc grafika, bet tad, tā teikt, «pruha» jeb spēki strauji sāka izsīkt.»
Jāuzteic arī kārtslēcējs Mareks Ārents, kurš sasniedza personisko rekordu telpās - 5,60 metru. Vairāk izmantotu mēģinājumu viņam liedza iekļūt finālsacensībās.