Tajās tiek izmantots vēlētāju reģistrs, un katrs pilsonis var balsot tikai konkrētā vēlēšanu iecirknī, nevis jebkurā vietā Latvijā, kā tas ir Saeimas vēlēšanās - tajās pasēs tiek spiesti spiedogi. Vēlētāju reģistra izmantošana, arī vēlot parlamentu, būtu daļējs risinājums, atzīst G. Kusiņš. Viņš pieļauj, ka, izmantojot vēlētāju reģistru, varētu paredzēt iespēju savu aploksni ar vēlēšanu biļetenu atstāt iecirknī arī iepriekš. Politiķi līdz šim, veicot grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, nav atbalstījuši reģistra ieviešanu.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdis Mareks Segliņš (TP), kurš gan nevadīja komisiju likuma izskatīšanas laikā, pieļauj, ka tas varētu radīt tehniskas grūtības, taču arī viņš personīgi nekad nebalsojot tur, kur ir deklarētā dzīves vieta. Arī šogad politiķis balsos Kurzemē, kur pats kandidē, un šo iespēju uztver kā veidu, lai palielinātu vēlētāju aktivitāti. Komisijas priekšsēdētājs arī uzskata, ka nākamajā Saeimā jāatsāk diskusija par visu Latviju kā vienu vēlēšanu apgabalu, kurai šajā Saeimā nebija vairākuma atbalsta.
Iecirkņus slēgs plkst. 20
Saeimas vēlēšanās šogad ir saīsināts balsošanai atvēlētais laiks. Tāpat kā agrākos gadus vēlēšanu iecirkņus atvērs pulksten septiņos no rīta, bet aizvērs divas stundas agrāk - pulksten astoņos vakarā, nevis pulksten desmitos. Latvijā ir 949 vēlēšanu iecirkņi, savukārt ārvalstīs varēs nobalsot 64 vietās. Vēlēšanu organizatori ir saņēmuši pārmetumus, ka iecirkņu ārvalstīs ir par maz un daudzi nevar īstenot savu pilsoņa pienākumu, jo līdz tuvākajam iecirknim ir jāmēro vairāki simti kilometru, kas nav iespējams. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdis Arnis Cimdars Dienai atzina, ka daudz ko nosaka vietējo latviešu spēja nodrošināt sekmīgu vēlēšanu komisiju darbu, kā arī finansiālās iespējas. A. Cimdars vēlējās uzteikt Amerikas latviešus, kuri vēlēšanas uztvēruši ļoti atbildīgi un daudz darījuši, lai šo iecirkņu būtu vairāk, rīkojot arī apmācības komisiju locekļiem. Taču, piemēram, Krētā, kur cilvēki atpūšoties un vēloties balsot, nav iespējams izveidot vēlēšanu komisiju.
Vēlēšanu iecirkņu izvietojumu noteica katra pašvaldība. Rīgas dome, piemēram, izvēlējās to iekārtot arī tirdzniecības centrā Spice, kur ir ievērojama cilvēku plūsma, bet Rīgas Latviešu biedrības namā iecirkņa nebūs. Dažuprāt, būtu bijis labi, ja varētu nobalsot arī lidostā Rīga, bet tā atrodas Mārupes novadā, kas par šādu iespēju neizšķīrās. Vēlētāji Mārupē un citos Pierīgas novados tāpat kā jūrmalnieki balsos par Vidzemes vēlēšanu apgabala kandidātiem, nevis par Rīgas apgabalā pieteiktajām personām. Savukārt vēlētāji ārvalstīs varēs nobalsot tikai par Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātiem.
Pirmo reizi Saeimas vēlēšanās katru kandidātu varēja pieteikt tikai vienā vēlēšanu apgabalā, kas var izraisīt vēlētāju lielāku pārvietošanos pa Latviju, lai nobalsotu par tīkamo politiķi. Tāda parādība jau bija vērojama arī iepriekšējās vēlēšanās, kad daži kandidāti savus atbalstītājus pārvadāja pat ar autobusiem. Jāatgādina, ka katrā vēlēšanu apgabalā ir atšķirīgs mandātu skaits, kas ir noteikts, ņemot vērā vēlētāju skaitu katrā teritorijā. Vismazāk deputātu šoreiz ievēlēs no Kurzemes, bet visvairāk - no Rīgas.
Neaizmirst pasi un brilles
Tuvojoties vēlēšanām, Centrālās vēlēšanu komisijas vadība aicina ne tikai laikus noskaidrot tuvāko vēlēšanu iecirkni, pārbaudīt pases derīguma termiņu un neaizmirst mājās brilles, ja tādas nepieciešamas, bet arī mudina ielāgot, ka derīgas būs tikai tās vēlēšanu aploksnes, kurās būs ielikts viens vēlēšanu biļetens. Pieredze liecinot, ka ir vēlētāji, kuri saliek aploksnēs vairāku partiju biļetenus vai pat visu kaudzīti. Līdz ar to šī balss aiziet zudumā un to neiegūst neviens politiskais spēks. Ir gadījumi, kad aploksnē ir viens biļetens, bet uz tā kaut kas ir uzzīmēts. Ja vien ir iespējams skaidri saprast, kurus kandidātus pilsonis ir svītrojis un kurus atbalstījis, rombā ievelkot krustiņu, tad arī izdaiļots biļetens ir derīgs, skaidroja A. Cimdars.
Pirms šīm vēlēšanām izskanējuši arī aicinājumi balsošanas urnā mest tukšas aploksnes bez neviena biļetena. Tāda rīcība nepalielina nevienas partijas atbalstītāju skaitu, bet paaugstina 5% barjeras slieksni, kuru aprēķina no to pilsoņu skaita, kas piedalījušies vēlēšanās. Tas nozīmētu, ka tukšās aploksnes mazinātu tuvu šai robežai esošo politisko spēku izredzes iekļūt Saeimā, vienlaikus visvairāk atbalstītajiem politiskajiem spēkiem pavērtu iespējas iegūt vairāk mandātu, skaidroja CVK priekšsēdis. Pirmo reizi parlamenta vēlēšanas būs iespēja novērot ne tikai partiju pārstāvjiem, bet arī sabiedrību pārstāvošiem novērotājiem, kuriem ir iespēja reģistrēties CVK interneta mājaslapā. Līdz šim to ir izdarījuši 98 novērotāji.