Internetā atrodama informācija par cilvēkiem, kas atlaisti no darba par Twitter vai Facebook lietošanu. Vienā no piemēriem kāda jauna meitene no ASV savā Facebook lapā bija ierakstījusi, ka ienīst savu darbu, turklāt apsprieda priekšnieka uzdotos darba pienākumus. Priekšnieks nevilcinājās tajā pašā lapā norādīt, ka tas, ko viņa nosauca rupji, ir viņas darbs. Turklāt turpat arī norādīja, ka viņa var sevi vairs neapgrūtināt ar nākšanu uz darbu.
Spānijā kāda mūķene bija lūgta atstāt klosteri par pārāk biežu Facebook lietošanu, bet kāda Krievijas aviosabiedrības stjuarte tika atbrīvota no darba par tādu izteikumu sociālajā tīklā, kas izteica prieku par citas aviosabiedrības lidmašīnas katastrofu.
Austrijā Darba devēju asociācija sākusi izsekot strādājošos Facebook sociālajā tīklā, kontrolējot, ar ko viņi nodarbojas brīvdienās. Pieķerta kāda viesmīle, kura slimības laikā izklaidējusies deju klubā un par to ziņojusi tīklā. Tā rezultātā viņa tika atbrīvota no darba. Darba tiesību eksperti gan atzīst, ka ieraksti privātajos profilos nevar kļūt par iemeslu darba uzteikumam, un apšauba šādas «spiegošanas» likumību.