Taču lielā daļā novadu un pat lielajās piejūras pilsētās Liepājā un Ventspilī jaunā kārtība nešķiet uzmanības vērta aktualitāte.
Citādi būtu, ja Saeima atbalstītu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sākotnējo piedāvājumu, kurā ierobežojumi bija attiecināti uz visu pašvaldības iestāžu vadītājiem - arī uz skolu direktoriem, kas veido vietējo eliti un strādā daudzu novadu domēs. Taču pēc Vienotības ierosinājuma Saeima izšķīrās novada un pilsētas domes deputātam liegt būt par pašvaldību izpilddirektoriem, viņu vietniekiem, vadīt pagastu un pilsētu pārvaldes, ieņemt amatu pašvaldības administrācijā un iestādes vadībā, izņemot izglītības, kultūras, veselības un sporta iestādes. Deputāti nākamajā sasaukumā vairs nevarēs strādāt arī pašvaldību kapitālsabiedrībās, kā arī būt domē padomnieki vai konsultanti.
Izņēmumi - neloģiski
SIA Kuldīgas siltumtīkli valdes priekšsēdētājs Artis Roberts ir viens no vietējiem deputātiem, kuram nākamajā sasaukumā būs jāizšķiras starp deputāta mandātu un amatu, ja vēlētāji viņam uzticēsies. Viņš vēl nav izlēmis, vai kandidēs, taču uzskata, ka Rīgas pašvaldībā šādu posteņu savienošana var radīt interešu konflikta riskus, bet novadā grūti atminēties tādas situācijas. Sasaukuma laikā bijis pāris balsojumu, kuros politiķis šā iemesla dēļ nav piedalījies. Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa uzsvēra, ka noteiktie ierobežojumi ir neloģiski - saprotamāk būtu, ja tos attiecinātu uz visiem bez izņēmumiem, bet tagad neesot skaidrs, kāpēc tūrisma iestādes vadītājs nevar apvienot abus darbus, bet sporta skolas direktors var. Viņa pieļauj, ka būs mēģinājumi pārdēvēt, piemēram, tūrisma centru par kultūras vai sporta iestādi vai tiks meklēti citi veidi, kā apiet likumu. Pašvaldības vadītāja arī norādīja, ka SIA Kuldīgas siltumtīkli nav atkarīga no pašvaldības budžeta, jo uzņēmuma ienākumus veido ieņēmumi no iedzīvotājiem par sniegtajiem pakalpojumiem.
Vairākiem aptaujātajiem novadu vadītājiem pirmais iespaids, iepazīstoties ar jauno kārtību, esot, ka tā nebūs nopietns apgrūtinājums. Arī lielo pašvaldību pārstāvji - Rēzeknes novada domes priekšsēdis Monvīds Švarcs, Madonas novada vadītājs Andrejs Ceļapīters un Tukuma mērs Juris Šulcs - piekrita, ka ierobežojumi deputātiem viņu vadītājos novados problēmas nesagādās. «Nav loģiski, ja domes administrācijas darbinieks ir arī deputāts - ir jāizvēlas, vai gribi būt politiķis vai strādāt administrācijā,» atzina J. Šulcs. Tukuma novada domē ir viens deputāts, kas tagad savieno šos amatus. Taču J. Šulcam būtu žēl, ja, piemēram, Tukuma ledus halles vadītājs Modris Liepiņš nevarētu kandidēt vēlēšanās, kas, ņemot vērā izņēmumus, nebūs liegts.
Nesaskata aktualitāti
Jaunās izmaiņas likumā nav aktuālas un nesatrauc arī Ventspils domi, uzsvēra domes priekšsēža pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš. Jāatgādina, ka likums neliedz apvienot domnieka amatu ar darbu ostu valdēs. Ventspils mēra pienākumu izpildītājs J. Vītoliņš uzskata, ka «šis ir vairāk izdomāts jautājums» tā vietā, lai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), kurš rosināja šos grozījumus, domātu, kā palīdzēt vietējām varām risināt tām patiešām aktuālus pašvaldību finanšu jautājumus sadarbībā ar ministrijām un premjeru. Viņa kolēģis Liepājas mērs Uldis Sesks pieļāva, ka tieši mazajās pašvaldībās varētu rasties grūtības izveidot spēcīgas komandas, jo «tur aktīvo cilvēku ir tik, cik ir». Ja, piemēram, kādas pašvaldības iestādes vadītājs ir aktīvs ar jaunām idejām, iedzīvotāji viņu augstu novērtē un būtu gatavi par viņu balsot vēlēšanās, bet šis cilvēks var izšķirties tajās nekandidēt, lai nezaudētu darbu, kurā ir profesionālis. U. Sesks uzskata, ka no tā neiegūs ne iedzīvotāji, ne pašvaldība - ir labi, ja domē strādā dažādu jomu pārstāvji. «Katrā ziņā esmu priecīgs, ka Saeima ņēma vērā daudzos pašvaldību iebildumus un noteica arī izņēmuma nozares, kurās deputātiem ļauts apvienot darbu,» norāda U. Sesks.
Lūgts vērtēt izmaiņas pašvaldību likumā, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis uzsvēra ko citu - nav pieņemams, ka šādus grozījumus likumā pieņem aptuveni divus mēnešus pirms kandidātu sarakstu iesniegšanas, kam partijas jau sākušas gatavoties. Kandidātu sarakstu iesniegšana 1. jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām būs no 12. aprīļa līdz 22. aprīlim, bet vēlēšanas paredzēts izsludināt 1. martā. Likumu Saeima atvēra, lai pašvaldībās, tāpat kā Saeimā, paredzētu atklātos balsojumus, ievēlot vai atceļot no amata domes, izpilddirekcijas vai pagastu un pilsētas pārvaldes vadību, kā arī izraugoties un atbrīvojot citu pašvaldības institūciju vadītājus.