Par to nesen paziņojis ES nodokļu un muitas savienības, revīzijas un cīņas pret krāpšanu komisārs Aļģirds Šemeta (Lietuva). Patlaban sagatavots optimizācijas shēmu apkarošanas rekomendāciju projekts. Tas decembra sākumā tiks iesniegts Eiropas Komisijā (EK), bet pēc tam arī ES dalībvalstu finanšu ministriem.
Rekomendāciju mērķis ir apgrūtināt iespēju kompānijām pārvest peļņu, kas bieži tiek gūta, izmantojot dažādus nodokļu atvieglojumus, uz tā dēvētajām nodokļu paradīzēm jeb valstīm ar labvēlīgu nodokļu jurisdikciju, norāda laikraksts Financial Times. EK uzskata, ka nodokļu optimizēšana nav pieņemama laikā, kad ES valstu valdības cīnās ar līdzekļu trūkumu un meklē iespējas palielināt ienākumus, savukārt Eiropas Centrālā banka (ECB) cenšas atbalstīt dalībvalstu ekonomiku. Jaunā likumdošana ļaus pārskatīt kompāniju nodokļu saistības gadījumos, kad noskaidrosies, ka jurisdikcijas (oficiālās mītnes valsts) izvēle notikusi, meklējot nodokļu minimizēšanas iespēju, nevis saistībā ar ar tiešo darbību.
Nemaksā, kā vien var
Par to, kādi ir izvairīšanās no nodokļiem apmēri, liecina, piemēram, Lielbritānijā veikti aprēķini, kuri attiecas tikai uz šo valsti. Tā viens no pasaulē lielākajiem kafejnīcu tīkliem ASV kompānija Starbucks pēdējos 14 gados Lielbritānijā nodokļos samaksājusi tikai 8,6 miljonus sterliņu mārciņu (~7,5 miljoni latu), neraugoties uz to, ka tās pārdošanas apjomi šajā laikā pārsnieguši trīs miljardus mārciņu (~ 2,6 mijardi latu). Reuters norāda, ka pēdējos trīs gadus Starbucks korporatīvos nodokļus nav maksājusi vispār, jo atbilstoši grāmatvedības dokumentiem kompānija Lielbritānijā strādājusi ar zaudējumiem. Pēc būtības šie zaudējumi gan nav nekādi zaudējumi, jo radušies savstarpējo norēķinu starp Starbucks filiālēm un saistītajiem uzņēmumiem dažādās valstīs rezultātā.
Pēc līdzīgām shēmām - veicot savstarpējos maksājumus starp saistītajiem uzņēmumiem tādā veidā, lai beigās peļņa nonāktu vai nu valstī ar viszemākajiem nodokļiem, vai arī aizplūstu uz kādu ārzonu kā, piemēram, ar nodokļiem neaplikts maksājums par autortiesībām, zīmola izmantošanu vai citām netaustāmām lietām, darbojas gandrīz visi starptautiskie uzņēmumi. Tā Facebook, kura pārdošanu apjoms Lielbritānijā pērn bija 175 miljoni mārciņu (~152 miljoni latu), nodokļos šajā valstī samaksāja tikai 238 tūkstošus mārciņu (~ 207 tūkstoši latu), interneta mazumtirgotājs Amazon pēdējos trijos gados Lielbritānijā ir pārdevis preces par 7,6 miljardiem mārciņu (~ 6,6 miljardi latu), taču nodokļus šajā valstī nav maksājis vispār, ieņēmumi Apvienotajā Karalistē pērn bija 375 miljoni mārciņu (~ 325,8 miljoni latu), kamēr nodokļos kompānija samaksāja tikai sešus miljonus mārciņu (~ 5,2 miljoni latu), un minētie uzņēmumi nav vienīgie, kas īsteno šādu nodokļu maksāšanas stratēģiju. Ņemot vērā šo tendenci, nav pārsteigums, ka jautājumā, kas attiecas uz cīņu pret nodokļu optimizāciju, vienoti ir pat parasti nesamierināmie oponenti Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns un viņa Vācijas kolēģis Volfgangs Šoible, kuri nesen izplatīja kopīgu paziņojumu ar aicinājumu «veikt saskaņotas darbības starptautiskās likumdošanas ietvaros», lai padarītu efektīvāku korporatīvo nodokļu sistēmu.
Pret nodokļu paradīzēm
EK nolēmusi rekomendēt ES dalībvalstīm kopīgi pieņemt daudz stingrākas nodokļu paradīzes definīcijas par šobrīd esošajām, bet pēc tam vai nu apturēt spēkā esošos līgumus par izvairīšanos no dubultas aplikšanas ar nodokļiem, vai arī vispār atteikties no minētajiem līgumiem ar šādām valstīm - nodokļu paradīzēm. EK uzskata, sākoties šādai praksei, uzņēmumi būs spiesti pamest nodokļu paradīzes, kuras tie pašlaik izmanto, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Turklāt tiek norādīts, ka šīs izmaiņas palīdzēs cīnīties arī ar citiem finanšu noziegumiem, jo ārzonas tiek izmantotas ne tikai lai izvairītos no nodokļiem, bet arī naudas atmazgāšanai, finanšu piramīdu funkcionēšanas nodrošināšanai, noziedzīgu darbību, ieskaitot terorismu, finansēšanai un vēl citiem nelegāliem pasākumiem.
Tāpat EK cer ierobežot virkni uzņēmumiem noteikto nodokļu atvieglojumu. Piemēram, iecerēts novērst gadījumus, kad kompānijas izvairās no nodokļu par dividendēm maksāšanas. Ja uzņēmumi maksā šo nodokli valstīs, kurās atrodas dividenžu saņēmēji, kas bieži meklējami ārzonās, tie parasti tiek atbrīvoti no nodokļa nomaksas savās mītnes zemēs vai valstīs, kurās gūta peļņa, un EK iecerējusi virzīt izmaiņas likumdošanā, kas paredzētu šāda labvēlības režīma likvidēšanu.
EK plāni var būtiski ietekmēt tādas valstis kā, piemēram, Īrija vai Luksemburga, kuru likumdošanā cīņai ar izvairīšanos no uzņēmumu nodokļu maksāšanas atstāti daudzi robi. Tā Īrija ir bāze virknes transnacionālo korporāciju Eiropas filiālēm, kuras, kā, piemēram, Google, izvairās no nodokļiem, nosūtot peļņu no intelektuālā īpašuma izmantošanas uz Bermudu salām vai citām ārzonām. Tieši uzņēmumi, kuri pārved peļņu uz ārzonām, atsaucoties uz nepieciešamību apmaksāt intelektuālā īpašuma vai zīmolu izmantošanu, tad arī ir Eiropas nodokļu likumdošanas pastiprināšanas galvenais mērķis. Tāpat, pēc visa spriežot, cietīs arī tie ražojošie uzņēmumi, kuri minimizē nodokļus, izmantojot ārzonas.
Potenciālie riski
Eksperti norāda arī uz problēmām, kādas potenciāli var radīt ieceres īstenošana - īsā termiņā Eiropas valdībām tiks sagādātas priekšrocības cīņā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, taču vidējā un ilgtermiņā tās var saskarties ar kapitāla aizplūšanu, bezdarba palielināšanos, kā arī ar cenu pieaugumu un inflāciju, jo transnacionālās korporācijas var izvēlēties pārcelt savus birojus un ražotnes uz nodokļu politikas ziņā labvēlīgākām valstīm vai arī visas papildu izmaksas uzkraut uz patērētāju pleciem. Bizness jebkurā gadījumā meklēs ceļus nodokļu samazināšanai un agri vai vēlu tos arī atradīs, līdz ar to valda viedoklis, ka lielo kompāniju nesamaksātie nodokļi, visticamāk, nekļūs par vērā ņemamu ienākumu avotu ilgtermiņā.
Tiek arī pieminēts, ka daudzu kompāniju apakšvienību atrašanās valstīs ar zemiem nodokļiem nevar tikt uzskatīta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ja tās īsteno reālu ekonomisko darbību, tomēr noteikt, kur beidzas reāla darbība un sākas vēlme minimizēt nodokļus, ir ļoti grūti. Situāciju vēl vairāk sarežģī arī elektroniskās komercijas apjomu palielināšanās un nemateriālo aktīvu, tādu kā intelektuālais īpašums vai kompāniju zīmolu vērtība, pieaugošā nozīme. Turklāt masveidīga nodokļu nemaksāšana gan privātā, gan uzņēmumu līmenī tiek uzskatīta par vienu no iemesliem, kādēļ Eiropas dienvidu valstis šobrīd atrodas ekonomiskajā krīzē.