Stingrākus nosacījumus ieroču nēsāšanas atļaujas saņemšanai paredz šodien valdībā akceptētais grozījumu projekts Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā.
Kā informēja Iekšlietu ministrijas (IeM) preses pārstāve Gunta Skrebele, patlaban ieroču nēsāšanas atļaujas tiek izsniegtas uz nenoteiktu laiku, taču izstrādātais likuma grozījumu projekts paredz, ka turpmāk šīs atļaujas tiks izsniegtas uz desmit gadiem.
Attiecīgi paredzēts papildināt likuma pantus ar normām par ieroča nēsāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšanu. Šāda kārtība dos iespēju Valsts policijai atkārtoti izvērtēt šaujamieroča glabāšanas un nēsāšanas nepieciešamību pašaizsardzībai.
Likumprojektā paredzēts, ka ieroču nēsāšanas atļauju pretendentiem, ieroču īpašniekiem un personām, kas strādā ar ieročiem, būs nepieciešams iziet ne tikai veselības pārbaudes, bet arī atsevišķu psiholoģisko īpašību pārbaudi. Veselību pārbaudīs ārstniecības iestādē speciāli izveidota komisija vai ģimenes ārsts, kura pacientu sarakstā fiziskā persona ir reģistrēta un veselības aprūpē atrodas vismaz sešus mēnešus, kā arī psihiatrs un narkologs. Savukārt psiholoģisko īpašību pārbaudes - sertificēts psihologs, ziņo Delfi.
Turklāt likumprojekts paredz pienākumu ārstniecības iestādēm ziņas par personas veselības stāvokļa atbilstību ieroču nēsāšanai vai darbam ar ieročiem no 2014. gada 1. janvāra ievadīt Ieroču reģistrā un Licenču un sertifikātu reģistrā.
Kā šodien valdības sēdē skaidroja IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, stingrāki nosacījumi izstrādāti, ņemot vērā Saeimas komisijas lūgumu pēc šaušanas Kino Citadele, kad jurists Nikolajs Zikovs nošāva bankas darbinieku un četru bērnu tēvu Aigaru Egli. Galvenā argumentācija noteikt 10 gadu termiņu esot pārbaudīt, vai cilvēkam vēl ir motivācija ieroča nēsāšanai.
Papildus jau minētajam likumprojekts paredz arī virkni citu izmaiņu, kas uzlabos ieroču apriti valstī. Lai izmaiņas likumā varētu stāties spēkā, tās vēl būs jāpieņem Saeimā.
LETA