Tas radītu neērtības gan pircējam, gan pārdevējam, turklāt abi kļūtu par pievilcīgāku ēsmu laupītājiem, jo būtu spiesti makā un kasē turēt vairāk skaidras naudas, uzskata arī norēķinu pakalpojumu uzņēmuma First Data izpilddirektore Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs Zanda Brīvule-Jansone. Arī par tirdzniecības nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija (EM) iebilst pret šādu iniciatīvu.
«Rimi un Supernetto veikalos visvairāk norēķinu ir skaidrā naudā, ar kartēm maksā aptuveni viena trešdaļa klientu - tātad katrs trešais pircējs Rimi un Supernetto veikalos maksā ar karti,» Dienai atzīst Rimi tīkla pārstāve Zane Eniņa. Savukārt Maxima veikalos maksājumi ar karti pērn veidoja 21% no tīkla apgrozījuma. «Šis cipars gadu no gada pieaug, īpaši sāka pieaugt pagājušā gada beigās, kad kartes aktīvāk sāka izmantot pensionāri,» Dienai teica Maxima preses sekretārs Ivars Andiņš. Tiesa, norēķini ar karti nav bez maksas. Tirgotājs, pēc LTA prezidenta Henrika Danusēviča Dienai teiktā, maksā bankai 0,7%-4% no pirkuma summas par POS termināļa (karšu norēķiniem) izmantošanu. «Tā ir iekārta, ko banka uzstāda un izīrē veikalam, un šī maksa ir kā īre,» skaidroja I.Andiņš. Tātad, ja cilvēks ar karti iepērkas par Ls 10, tad veikals saskaņā ar Dienas aprēķiniem par «POS īri» bankai maksā attiecīgi 7-40 santīmus.
«Ja, maksājot ar karti, pērk pienu, maizi un cigaretes par 2,5 latiem, tad mēs [tirgotāji] piemaksājam,» tirgotāju zaudējumus rēķina LTA priekšsēdis. Nemierā ar banku noteikto maksu par norēķinu karšu apkalpošanu ir arī Maxima. «Protams, gribētu mazāku maksu par šo pakalpojumu, jo šobrīd valstī visur ir deflācija, cenas samazinās. Gribētos, lai bankas solidarizētos un pazeminātu maksu,» - tā I.Andiņš. Tomēr ne Maxima, ne arī Rimi negrasās ieviest minimālo summu, sākot ar kuru varētu norēķināties ar karti. Abu lielo tirgotāju galvenais pretarguments ir nevēlēšanās ar šādu soli radīt klientiem neērtības. Vairāk šos ierobežojumus, pēc I.Andiņa sacītā, ar LTA palīdzību vēlas panākt mazāki tirgotāji, kam «šīs komisijas ir milzīgs slogs».
LTA vēlas, lai minimālā summa, sākot ar kuru var maksāt ar karti, būtu 5-10 latu, sacīja H.Danusēvičs, tomēr norādīja, ka ir arī citas alternatīvas, piemēram, ja bankas samazina minēto maksu par karšu apkalpošanu u.c. Ar šiem priekšlikumiem LTA vērsusies vairākās iestādēs, arī EM, kas, pēc H.Danusēviča domām, ir atbildīga par šo jautājumu. EM gan LTA priekšlikumus līdz šim nav saņēmusi, Dienai atzina EM pārstāve Evita Urpena. Viņa arī norādīja: ja tirgotājs ir izvēlējies izmantot tirdzniecības vietā norēķinu termināli, tad visi jautājumi jārisina ar banku. «Ekonomikas ministrijas kompetencē nav tiesību iejaukties šajās attiecībās un kaut ko atļaut vai aizliegt, vai veikt papildu ierobežojumus attiecīgajiem šī pakalpojuma līdzējiem. Jāpiebilst, ka šādi ierobežojumi nav izplatīta prakse arī citās valstīs.»
Z.Brīvule-Jansone norāda, ka norēķini ar kartēm ir ērtāki gan pircējiem, gan pārdevējiem, arī abiem drošāk. «Ik pa laikam dzirdam par vienu vai otru veikala aplaupīšanu. Nauda ir lielākā drošībā, ja maksājums veikts ar karti,» viņa uzsver.