Palātas ar restotajiem logiem ir tukšas. Arī terapijas nodaļas stāvs ir ciet pavisam. Kopš modernās slimnīcas svinīgās atklāšanas pagājuši nedaudz vairāk kā divi gadi, taču nu 6,2 miljonus izmaksājušajā kompleksā ārstējas vienīgi tuberkulozes un psihiatriskie slimnieki.
«Šobrīd slimnīca faktiski ir likvidēta,» saka sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Ilona Kronberga. Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP) to sauc par Olaines cietuma reorganizāciju un skaidro, ka, samazinot slimnīcas darba apjomu un darbinieku skaitu, šogad tiks ietaupīti 400 000 latu, bet nākamgad - pat vairāk nekā 1,3 miljoni. Taču nav skaidrs, cik daudz vajadzēs maksāt par ieslodzīto konvojēšanu, apsargāšanu un ārstēšanu parastajās slimnīcās. Pastāv arī bažas, ka būtiski palielināsies sabiedrības apdraudējums, norāda I.Kronberga: «Uz mūžu notiesāts slepkava varētu ārstēties vienā palātā ar mūsu tēviem, vīriem, brāļiem.» Tas sasaucas arī ar Tieslietu ministrijas (TM) jau 2006.gadā izteiktajām prognozēm par iespējamām Cietumu slimnīcas slēgšanas sekām: «Tā kā ārstniecības iestādes nav nodrošinātas ar speciāliem drošības līdzekļiem, tad prognozējama ir daudz biežāka ieslodzīto bēgšana no ārstniecības iestādēm. Arī šo iestāžu ārsti būs pakļauti saskarsmei ar ieslodzītajiem, kas ir psiholoģiski smaga, tāpat ar ieslodzītajiem saskarsies arī pārējie pacienti.»
Lai gan IeVP priekšnieks Visvaldis Puķīte apgalvo, ka Cietumu slimnīcas speciālisti operācijas veica ļoti reti un daudzkārt no tām atteicās, kā dēļ tāpat 300 slimnieku gadā nācies ārstēt citur, dati rāda ko citu. Pērn ārpus Cietumu slimnīcas ārstēties vesti aptuveni 70 ieslodzītie, par kuriem samaksāti 6723 lati jeb Ls 96 uz vienu, stāsta IeVP Budžeta un finanšu dienesta priekšniece Ināra Šaranda. Savukārt tagad slēgtajās nodaļās pērn ārstējušies gandrīz 1200 cietumnieku. I.Šaranda pieļauj, ka tik daudz uz slimnīcām vairs nevedīs, tagad tie varētu būt 800 cilvēku, savukārt ārstēšanās izdevumi, slimnīcām paaugstinot maksu par pakalpojumiem, varētu palielināties par 30%. «Jebkurā gadījumā mēs izrēķinājām, ka tā mums izdodas ietaupīt,» teic I.Šaranda. Taču arī slimnīcās ieslodzītie būtu nepārtraukti jāapsargā. Tāpēc izdevumiem jāpieskaita atalgojums apsargiem, kas uz ieslodzīto ir 7,8 lati stundā jeb Ls 187 diennaktī.
V.Puķīte pieļauj, ka ar VM panāks vienošanos, ka plānveida operācijas, kuras ieslodzītie paši apmaksās, Cietumu slimnīcā varētu veikt ārsti no «pilsētas slimnīcām». Vaicāts, vai tad iepriekš cietumu slimnīcā operācijas netika veiktas par velti, V.Puķīte atbild: «Nē, nekādā gadījumā, Cietumu slimnīcā mēs nevienu plānveida operāciju netaisījām un arī netaisīsim, jo mums līdzekļi priekš tam netika iedalīti un arī tagad netiek. Ja kāds to vēlas, viņam pašam tas jāapmaksā.» Savukārt, tiklīdz slimnieks būtu transportējams no slimnīcas, stacionāra funkcijas veiktu medicīnas daļas, kuras ir katrā cietumā, viņš skaidro. V.Viktorovs gan sacīja, ka Cietumu slimnīcā galvenokārt veiktas tieši plānveida operācijas, neatliekamās - tad, ja tās iekrita darba laikā, taču ieslodzītajiem ne par ko nebija jāmaksā. MK noteikumi par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību noteic, ka TM sedz maksu par veselības aprūpi personām, kuras atrodas IeVP pakļautībā esošajās brīvības atņemšanas iestādēs. Medikamentus tuberkulozes un HIV/AIDS ārstēšanai apmaksā no Veselības ministrijas līdzekļiem. Ja ieslodzītajiem par veselības aprūpi būs jāmaksā pašiem, rodas arī risks, ka naudas trūkuma dēļ veselība tiks atstāta novārtā, kā rezultātā palielināsies arī mirstība, brīdina I.Kronberga.
TM ir informēta par IeVP lēmumu uz laiku samazināt Cietumu slimnīcas darba apjomu un atbalstīja šādu risinājumu naudas taupības nolūkā, sacīja TM valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis. Viņš atzina, ka situācija neesot normāla, taču šis uzskatāms tikai par pagaidu risinājumu. 2010.gada budžeta veidošanā jautājums par Cietumu slimnīcas darba nodrošināšanu būs viena no lietām, ko ministrs Mareks Segliņš (TP) īpaši pieteiks finanšu ministram un premjeram, lai kopīgi rastu risinājumu, sola M.Lazdovskis.