maijā, kad plānota arī parakstu vākšana, lai rosinātu grozījumus Pilsonības likumā. Tie paredz pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem bez naturalizācijas pārbaudījumiem, kas nozīmētu pilsonības nulles variantu. Koalīcijas partneriem nav bijis padoma, kā rīkoties, ja neskaita 2. lasījumam sagatavotos grozījumus tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas likumā.
Grozījumi ceturtdien tiks skatīti Saeimas sēdē, un tie paredz būtiskas izmaiņas referendumu ierosināšanas kārtībā. Tā likuma pieņemšanas gadījumā būtu iespējama tikai tad, ja gada laikā izdodas savākt vienu desmito daļu jeb aptuveni 154 000 notariāli apstiprinātu pilso ņu parakstu. Turklāt likumprojektus vai Satversmes grozījumus, par kuriem tiks vākti paraksti, nevarēs piedāvāt ikviens, kas to vēlēsies, bet tikai iniciatīvas grupa. To varēs dibināt vismaz 10 līdz 15 vēlētāju, partijas vai to apvienības. Atsaucoties uz šo likumprojektu, pirms diviem mēnešiem Vienotība un Zatlera Reformu partija noraidīja VL-TB/LNNK piedāvājumu papildināt Satversmes 73. pantu, lai noteiktu, ka referendumu nav iespējams ierosināt par pilsoņu loka paplašināšanu.
Ja Saeima būtu šīs izmaiņas pieņēmusi, ko bija solījusi atbalstīt arī Zaļo un Zemnieku savienība, tad referenduma rīkošana par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem nebūtu iespējama. Aģentūra LETA ziņo, ka līdz aprīļa vidum par Pilsonības likuma grozījumiem bija savākti tikai nepilni 2000 parakstu. Parakstu vākšanu organizē kustība Par vienlīdzīgām tiesībām, un tā ir jāpabeidz līdz šā gada septembrim. Taču medijos pieejamā informācija liecina, ka aktīva parakstīšanās iespējama 9. maijā, kad pie Uzvaras pieminekļa pulcēsies daudz cilvēku, kuriem ideja varētu būt tuva.
Līdz šim datumam Saeima nepagūs pieņemt galīgajā lasījumā izmaiņas tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas likumā. Ja 10 000 parakstu tiks savākti, tad Centrālajai vēlēšanu komisijai būs jāorganizē vienas desmitās daļas pilsoņu parakstu vākšanas kampaņa, kas no valsts budžeta papildus prasīs ap 450 000 latu. Aptuveni tāda summa ir tērēta iepriekšējās CVK rīkotajās parakstu vākšanas kampaņās. Tāpēc jaunajā projektā vairs netiek paredzēta valsts apmaksāta parakstīšanās, nosakot tikai vienu tās posmu, kurā vienas desmitās daļas pilsoņu atbalstu kādai iniciatīvai vāc un apmaksā paši vēlētāji, Dienai skaidroja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība). Par vienu notariāli apstiprinātu parakstu jāmaksā divi lati. Ir paredzēta iespēja parakstīties arī pašvaldību bāriņtiesās un elektroniski. Jaunums ir arī Centrālajai vēlēšanu komisijai dotā iespēja izvērtēt, pieaicinot ekspertus, vai iesniegtais likumprojekts ir pilnībā izstrādāts. Jāatgādina, ka pilsoņu rosinātās iniciatīvas referendumos nekad nav ieguvušas nepieciešamo atbalstu, taču pāris gadījumos tās pēc tam ir pieņemtas Saeimā. Piemēram, 2008. gadā parlaments pamatlikumā deva tautai tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, ko referendumā atbalstīja liels, bet nepietiekams skaits vēlētāju.
Pret grozījumiem likumā par tautas nobalsošanu, kurus ceturtdien skatīs Saeima, iebilst Saskaņas centra frakcija. Viens no tās līderiem Valērijs Agešins uzskata, ka jaunā kārtība ir būtisks demokrātijas ierobežojums - ja pilsoņiem pašiem jāsavāc viena desmitā daļa parakstu, tas naudas izteiksmē esot aptuveni 300 000 latu. «Tas ir vēlētājiem nedraudzīgs projekts, ar kuru grib atņemt iespēju ietekmēt valsts attīstību caur tautas nobalsošanu, jo tik augsts slieksnis padara referenduma institūciju gandrīz neiespējamu,» sacīja V. Agešins. Savukārt I. Čepāne uzskata, ka gada laikā katrs var atlicināt divus latus sev svarīgas iniciatīvas atbalstīšanai, bet 10 000 parakstu - tas bija aptuveni 0,6% no vēlētājiem, kas varēja likt no valsts budžeta tērēt lielas summas. Zināms, ka bieži notāru pakalpojumus šādos gadījumos apmaksāja arī partijas, kuras, iespējams, atsevišķās reizēs nemaz necerēja uz rezultātu, bet izmantoja tautas nobalsošanu, lai pozicionētos vēlētāju priekšā.
Ne tikai VL-TB/LNNK, bet arī Zaļo un Zemnieku savienība jau pirms vairākiem mēnešiem rosināja noteikt, ka par valsts pamatprincipu maiņu referendumu rīkošana nav pieļaujama, līdzīgi kā tas nav iespējams par valsts budžetu. Taču pārējās labējās partijas uzskatīja, ka šie ierosinājumi ir jānodod izvērtēšanai konstitucionālo tiesību ekspertiem.