Četrpadsmito pavasari pēc kārtas Latvija spēlēs hokeja elitē. Augstāko sasniegumu - septīto vietu - Latvija izcīnījusi trīs reizes treneru Leonīda Beresņeva (1997. gads, Turku), Kurta Lindstrēma (2004., Prāga) un Oļega Znaroka (2009., Berne) vadībā.
Soli pa solim valstsvienība katru gadu virzījusies augšup. Kā jau katru reizi pirmajā posmā svarīgākā būs spēle ar rangā zemāk esošo komandu, šoreiz Itāliju. Uzvara acīmredzot nodrošinās vietu elitē arī uz nākamo gadu un ļaus izvairīties no spēlēšanas izdzīvošanas turnīrā. Zaudējums, visticamāk, sagraus visas cerības par labu rezultātu. Par to nedomāsim.
Pēc izkļūšanas no grupas nākamais mērķis allaž bijis ceturtdaļfināls. Tā sasniegšanai laikam jau būs nepieciešama uzvara pār Šveici, bet olimpiskajā gadā iespējami arī pārsteiguma momenti. Piemēram, stipri atjauninātā sastāvā uz Vāciju devusies Čehijas izlase. Ja reiz olimpiskajā Vankūverā izdevās parādīt zobus čehu NHL zvaigznēm, zaudējot tikai pagarinājumā ar 2:3, kāpēc lai otrajā posmā nepamēģinātu atjaunināto Čehijas izlasi izstumt ārpus astoņnieka. Iesim vēl tālāk. Atcerēsimies Baltkrievijas varoņdarbu 2002. gada Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs, kurās baltkrievi pēc uzvaras pār Zviedriju sasniedza pusfinālu. Savulaik izlases snaiperis Leonīds Tambijevs jau izteicās, ka nevajag būt pieticīgiem - jāmērķē uz pusfinālu.
Kā izlase būs sagatavojusies lielās iespējas čempionātam, raudzīsim jau sestdienas spēlē ar Šveici. Izlases kodolam gan aiz muguras smaga KHL sezona. Hokejistiem nebija iespējas izmantot riteņbraucēja Romāna Vainšteina stratēģiju - 2000. gada vasarā viņš atteicās no starta olimpiskajā Sidnejā, lai labāk sagatavotos pasaules čempionātam, kur izbrauca zelta medaļu.
Neapstāties pie sasniegtā jānovēl izlases spēlētājiem no Rīgas Dinamo. Sezona klubā viņiem patiešām bijusi veiksmīga, bet kāpēc lai neatspertos vēl vienam pārsteigumam?