Tiesa, lai tas notiktu, par valdības atbalstīto eiro ieviešanas likumprojektu, kā arī vairākiem saistītiem dokumentiem jānobalso Saeimai, tāpēc visnotaļ iespējamas ir dažādas virāžas.
Intervijā Dienai Igaunijas Bankas viceprezidents Ilo Kāziks atzina - pievienojoties eirozonai, darbinieku skaits mainījies tikai uz laiku, terminētie līgumi noslēgti ar astoņiem speciālistiem uz vidējo laiku - desmit mēnešu. LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis norāda - vēl esot pāragri runāt par to, kas varētu mainīties darbinieku skaita ziņā (LB pašlaik ir divreiz vairāk darbinieku nekā IB). Tiesa, igauņu pieredze demonstrē - ņemot vērā, ka līdz ar pievienošanos eirozonai radušies vairāki jauni pienākumi, to skaitā krietni vairāk jāanalizē Eiropas makroekonomiskās norises, arī jāpiedalās ECB darba grupās, esošo darbinieku noslogojums noteikti palielināsies. M. Grāvītis gan uzsver - nebūs īsti korekti salīdzināt Igaunijas un Latvijas centrālās bankas, jo arī pirms igauņu pievienošanās eirozonai to darbības atšķīrušās, piemēram, LB darbojas vairākas filiāles, jo Latvijā skaidrās naudas apgrozījums ir trīs reizes lielāks, LB štatā ietilpst arī apsardzes darbinieki, turklāt atšķirībā no ziemeļu kaimiņiem LB arī uztur Kredītu reģistru un veic plašākus statistikas pētījumus. Tādēļ arī, piemēram, banku budžeti veidojas atšķirīgi.
Jau tagad skaidrs, ka pēc eiro ieviešanas ārvalstu valūtas un zelta rezerves pamatā paliks LB pārvaldībā, salīdzinoši neliela to daļa - zelts un ārvalstu valūta 250 miljonu eiro vērtībā, kas ir 4,6% no LB rezervēm, - tiks nodota pārvaldīšanai ECB, par šo summu LB gūs prasības tiesības pret ECB un saņems ienākumus, skaidro M. Grāvītis. Tikko sācis darboties Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM), arī tajā pēc eiro ieviešanas Latvijai būs jāveic iemaksas, kuras piecu gadu laikā būs apmēram 140 miljoni latu, kas darbosies kā garantija palīdzībai problēmu gadījumā. Ja eirozonā nepieciešama palīdzība kādai no valstīm, Latvijai pēc pieprasījuma ESM varētu nākties iemaksāt arī 1,4 miljardus eiro kā aizdevumu, taču šāda varbūtība esot samērā zema.
Lai Latvija eirozonai varētu pievienoties, kā šobrīd noteikts, 2014. gada 1. janvārī, ir jāveic vēl vairāki soļi, pirmais - par valdības atbalstīto eiro ieviešanas likumprojektu jānobalso Saeimai. Finanšu ministrijas preses sekretārs Aleksis Jarockis skaidro, ka likumprojekts Saeimā nonāks tuvākajā laikā, svarīgi, lai tas tiktu pieņemts līdz pavasarim, kad Latvijas valdība lūgs EK un ECB juridiskās un ekonomiskās konverģences izvērtējumu. A. Jarockis teic, ka par šo likumprojektu būs jābalso ar parasto vairākumu - 50 balsu +1. Ja Saeimas balsojums būs pozitīvs, ECB un EK ārpus kārtas izvērtēs Latvijas rādītājus martā, to skaitā Māstrihtas kritēriju izpildi un arī juridisko atbilstību eirozonas noteikumiem, maijā būs gala ziņojums par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai. Latvijas Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone gan norāda - lūgums veikt ārpuskārtas konverģences ziņojumu tiks pieņemts tikai tad, kad būs skaidrs, ka visi rādītāji ir atbilstoši. Ja šis ziņojums būs pozitīvs, pirmo atzinumu par Latvijas gatavību eirozonai sniegs ES dalībvalstu Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN), pēcāk par Latvijas uzņemšanu balsos eirozonas valstu vadītāji, visbeidzot galīgo lēmumu par uzaicināšanu atkal pieņems ECOFIN.