Bet tagad vajadzēja ļoti daudz pārlasīt, un aizrāva, kā viņš ir dzīvojis un domājis. Visa šī Kurzemes apceļošana, filozofiskās pārdomas un zemteksti, kas tajos ir noslēpts, ir ļoti aktuāli joprojām,» - tagad Ojārs Feldbergs atrod kontrapunktus ar Ziedoņa pārdomām. Jēdzieni - «balts», «ceļš», «punkts», «uguns», «vējš», par kuru dzejnieks ļoti sajūsminājies, - nodarbinājuši abu prātus.
Ojāra Feldberga balsij ir jāsacenšas ar traktora rūkoņu, kas iekārto vidi ap Ziedoņa akmeni, putnu treļļiem un upīti, kas priecīgi veļas garām rozīgi pelēkajam akmenim. Rudenī tēlnieks šeit iecerējis rīkot Dzejas dienas, arī veltītas dzejniekam Imantam Ziedonim, laika gaitā - arī koncertus un citas sanākšanas.
Pa vidu palikt
«iet pa gravu/un akmeni satikt/akmenim palikt/pa labi pa kreisi/akmeņus salikt/pa vidu palikt» - tā dzejolī Akmeni satikt savu «vidū palikšanu» pareģojis Imants Ziedonis. Ojārs Feldbergs veikli pakāpjas uz ķerras, un vienā mirklī viņa roka pazūd akmens dobē - līdz elkonim dziļa. Pirmoreiz akmens sēkla tiks dēstīta «akmens klēpī», paša tēlnieka vārdiem. «Neiestādot zemē, bet akmenī, viņš, Ziedoņa gars, paliks šai pusē - kopā ar mums,» pārliecināts Ojārs Feldbergs. Tēlnieka iecerē Ziedoņa akmens varētu kļūt par kulta akmeni: «Te varētu nākt aprunāties, pieglausties, apmīļot.» Ziedoņa akmens virsma ir neregulāri nopulēta - saulē izskatās, it kā pār tā muguru lītu ūdens. «Taisīju nelīdzenu - tā kā vizuļo, vibrē,» - akmens augstākajā punktā sestdien, 25. maijā, kopīgā rituālā tiks iestādīta akmens sēkla ar Imanta Ziedoņa vēstījumu. «Tā būs virsotne, viņa punkts,» saka tēlnieks.
Sapnī - Ragaciema strauts
Pirms diviem trijiem gadiem Ojāram Feldbergam bijusi iecere aicināt Imantu Ziedoni iestādīt akmens sēklu Pedvāles eksperimentālo stādījumu laukā, bet viņa veselības stāvoklis to neļāva. Pagājušā gadā tiekoties ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi, viņa aicināja tēlnieku par godu dzejnieka 80 gadu jubilejai izdomāt kādu mākslas objektu. «Man nedomājās nekas tāds skulpturāls, drīzāk procesuāls,» atceras Ojārs Feldbergs. Tā kā tēlnieks jau sen vēlējies akmeni stādīt citās substancēs, ne tikai zemē, viņš iedomājies, ka dzejnieks varētu iedēstīt akmens sēklu ar savu vēstījumu kādā Pedvāles akmenī. Ar Ausmas Kantānes palīdzību tikšanās ar Imantu Ziedoni bija norunāta 18. februārī. «Tālāk man vajadzēja dabūt pašu akmens sēklu,» stāsta Ojārs Feldbergs.
«Visādīgi izdomājies, es sapratu - labāk jau būtu no vietas, kur viņš ir piedzimis, no Ragaciema. Tas bija ziemā - ledus, sniegi, nedomāju, ka tik viegli atradīšu. Es nosapņoju, ka Ragaciemā jūrā ietek strauts un tur ir akmeņi. Daudz. Tā bija vasara. Bet pašlaik ir ziema. Google kartē atradu šī strauta vietu, aizbraucu, atradu, un, jā, bija viens neliels granīta akmentiņš sirds formā. Paņēmu no tā strauta un braucu pie Imanta Ziedoņa. 27. februārī dzejnieks aizgāja mūžībā. Tagad mans pienākums ir iestādīt šo akmens sēklu, lai tas, ko Ziedonis tur iečukstēja mūsu tikšanās laikā, augtu, briestu un piepildītos. Mums visiem te būs jānāk un jāpalīdz ar savām domām.»
Savs sapnis bijis arī Imantam Ziedonim. Kādā intervijā dzejnieks stāstījis - kad ir kreņķīgi, viņš apguļas un sapņo, un redz ceļu uz Sabili. «Tas vēstījuma akmens ir nonācis Sabilē,» mazliet klusākā balsī nekā iepriekš saka Ojārs Feldbergs.
Ziedoņa akmens atklāšana ir svarīgākais Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja sezonas notikums. Uzreiz pēc tam seko tradicionālā Jāņu svinēšana, kas šogad esot iecerēta mazliet savdabīga. «Gribu ar dziesmu, rituālu un skaņu savienot un pētīt indoeiropeiskas saknes. Būs kopā gan latviešu, gan Indijas dejas un mūzika,» sola Ojārs Feldbergs. Jāņu laikā Pedvālē ieradīsies arī organizācijas komiteja no Amerikas, jo aiznākamajos Jāņos (2014. gada vasarā) Pedvālē ir iecerēta plaša starptautiska konference, uz kuru sabrauks 250 mākslinieku. Ja līdzekļi ļaus, taps vairāk nekā 20 dažādu uguns performanču «ar čuguna liešanu, spridzināšanu un visādām citādām nerātnībām».