Kā jūties Gerdas lomā?
Ļoti labi, jo Gerda man ļoti patīk. Viņa ir feina meitene, cīnītāja. Tas mums ir kopīgs, tāpēc atveidot šo lomu ir ļoti patīkami un nav nemaz grūti. Viņā vienmēr ir ticība tam, ka atradīs Kaju un labais tomēr uzvarēs.
Tomēr bija jāapgūst ļoti daudz mūzikas?
Ļoti daudz, un esmu visu laiku uz skatuves. Noeju tikai, lai padzertos ūdeni. Vēl daudz spodrināms, tomēr jau varu apvienot domāšanu, kā izdziedāt, kur jāiet, kā jādejo, kas esmu un kāds ir mans mērķis.
Kāds ir tavs mērķis turpmākajā karjerā?
Ļoti priecājos, ka šovasar veiksmīgi pabeidzu Jāzepa Mediņa mūzikas koledžu. Izvēlējos šogad vēl nemācīties tālāk, jo negribējās iet uz Mūzikas akadēmijas džeza nodaļu, kādu arī pabeidzu Mediņos. Vēlos būt mūziklu aktrise, bet nav iespēju to mācīties Latvijā. Sapņoju par studijām ārzemēs, taču negribas braukt prom no Latvijas un maniem vecākiem arī nav tādas naudas, lai mani izskolotu, piemēram, Anglijā. Latvijā man vismaz ir koncerti un es varu sevi uzturēt. Bet gan jau redzēs, kā dzīve izvērtīsies.
Divdesmit gadu vecumā tev jau ir neparasti bagāta skatuves pieredze!
Tāpēc esmu pieradusi teikt: man ir tikai (nevis jau) 20 gadu. Nezinu, no kurienes rīkle man tikusi, jo ģimenē nav neviena mūziķa. Esmu piedalījusies kādos piecos Lailas Ilzes Purmalietes mūziklos, īpaši patika Viltīgās Lapsas loma Trīs sivēntiņos. Tā bija riktīga medusmaize, pirmie soļi aktiermeistarībā, pieredze strādāt ar režisoriem. Šovasar tēlojot bibliotekāri Līgu Apvienības 7 vasaras mūziklā Grēku kalna dēkaiņi, dabūju arī kārtīgi izdancoties Alberta Kivlenieka horeogrāfijā. Kopā ar Maestro Raimondu Paulu braucu uz Maskavu Kremlī dziedāt. Mārtiņš Brauns uzaicināja dziedāt Sīpolos.
Kā ir izrādē sadziedāt gan ar estrādes, gan operdziedātājiem?
Nevienam nepielienot, no visas sirds saku, ka man ļoti patīk strādāt kopā ar Andri Ērgli, Aiju Vītoliņu, Anci Krauzi, Kristīni Zadovsku, Zigfrīdu Muktupāvelu, Uģi Rozi un visiem pārējiem. Jānis Lūsēns ir cilvēks, kurš mīl kvalitāti. Par to pārliecinos katru dienu. Viņš nemīl uzpūstās viltus zvaigznes. Ir bēdīgi, ka Latvijā ir daudz šovu «zvaigžņu» un sabiedrībai tiek iepotēts: lūk, tādi ir dziedātāji. Bet patiešām labi dziedātāji sēž bez darba. Lai cik stāstītu, ka šovs ir talantu attīstība, tās ir muļķības. Viņiem tikai saborē: tu esi dzimis skatuvei, tu jau esi perfekts, gatavs, tev visi ceļi ir vaļā!
Izrāde