Hāpsalu gadījumā reids esot noticis pēc skolas direktora lūguma, jo viņu satraukušas baumas, ka skolēnu vidū ir izplatījušās narkotikas. Igaunijā šādi reidi ir ierasta lieta, un tie tiek rīkoti regulāri, Dienai paskaidroja Igaunijas policijas pārstāve Kristi Kaisa.
Latvijas Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāvis Jānis Bekmanis savukārt Dienai skaidroja, ka valsts nevar piespiest skolas piekrist šādu reidu rīkošanai, bet, ja to vēlētos pašas skolas, reidi varētu notikt, saskaņojot to ar skolēnu vecākiem un pašvaldību. «Tas primāri ir skolu vadības un vecāku ziņā,» uzsvēra J. Bekmanis. Viņš gan piebilda, ka IeM prioritāte suņu izmantošanā ir lielo kontrabandas kravu atklāšana, nevis represīvu pasākumu rīkošana pret nepilngadīgajiem.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidente Dzintra Kohva ideju par reidiem skolās visai kategoriski noraidīja. «Domāju, ka tas gandrīz 100% beigtos ar tiesvedību no vecāku puses. Ar vienošanos ar vecākiem par šādu rīcību būtu par maz, jo pieredze rāda, ka pat gadījumos, kad par kādu pasākumu ir panākta vienošanās ar vecākiem un tas arī ierakstīts sēdes protokolā, tas viņiem nav traucējis pēc tam par to rakstīt sūdzības. Jautājums ir jārisina, bet diez vai suņu uzsūtīšana skolēniem būtu tas labākais veids,» viņa teica.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (ZRP) gan aizrāda - skola ir riska zona, kurā vecāki savus bērnus nodod pedagogu pārziņā, tāpēc pirmie, kas varētu just kādas indikācijas, ka jauniešu vidū ir problēma ar aizliegto vielu lietošanu, būtu tieši pedagogi. Līdz ar to iniciatīvai par šādām akcijām būtu jānāk no viņiem. Iekšlietu dienesti, protams, sadarbībai būtu gatavi labprāt.
Jāpiebilst, ka Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe žurnālam Sestdiena vēl nesen atzina, ka narkotiku izplatība skolās varētu būt lielāka, nekā šķiet. «Nav noslēpums, ka mūsu kinologus ar suņiem aicina uz skolām, lai demonstrētu, cik vienkārši suņi atrod narkotikas, turklāt pat vietās, kur to nav, bet ir bijušas. Fakti ir satraucoši, jo diezgan bieži suņi skolā reaģē pie kādas somas vai skapīša,» saka E. Ceipe. Viņa teikto apliecina arī Nacionālā veselības dienesta apkopotā oficiālā statistika - īpaši satraucoši esot rādītāji par narkotiku lietošanu Rīgā, kur tās pamēģinājusi puse jauniešu vecumā no 15 līdz 34 gadiem. Trešā daļa (34%) marihuānas, halucinogēno vielu un tā saukto legālo narkotiku lietotāju tās ir pamēģinājuši jau pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.