Tomēr mūsu ziemeļu kaimiņi nedomā apstāties pie sasniegtā, jo pašlaik Igaunijas valdības līmenī tiekot apspriesta iespēja nākotnē bruņoto spēku paspārnē izveidot kiberaizsardzības vienību, kurā darbotos obligātā iesaukuma karavīri. «Bija laiks, kad karā gāja tikai kājnieki. Pēc tam tiem tika pievienoti jūras un gaisa spēki. ASV tagad ir jauna kiberspēku pavēlniecība, un kādam ir jācīnās šajos spēkos,» ASV radiostacijai NPR sacīja Igaunijas aizsardzības ministrs Jāks Āvikso.
Viņš sacīja, ka iecere var realizēties tikai tad, ja kiberaizsardzības spēku izveide tiek iekļauta Igaunijas nacionālajā aizsardzības spēku attīstības plānā. Tikai pēc tam kiberkareivji varēšot sniegt atbalstu Igaunijas sauszemes, jūras un gaisa spēkiem.
Ministrs atzina, ka obligātais dienests Igaunijas kiberspēkos, visticamāk, netiks ieviests ātrāk kā pēc desmit gadiem. «Es neizslēdzu iespēju, ka bērni, kuri tagad mācās skolā, obligāto karadienestu pildīs kiberaizsardzības vienībās,» sacīja J. Āvikso.
Runājot par Igaunijas kiberarmiju jeb Kiberaizsardzības līgu, J. Āvikso sacīja, ka tās fenomens ir sakņots igauņu rūgtajā vēsturiskajā pieredzē. Tādēļ programmētāji un datorinženieri, kuri ikdienā strādā privātās kompānijās vai valsts iestādēs, bez minstināšanās iesaistījušies projektā, kura mērķis ir aizsargāt Igaunijas neatkarību.
Igauņu pūliņus novērtējusi arī starptautiskā sabiedrība, jo tieši Igaunijā izvietots NATO kiberaizsardzības centrs.