Lai gan decembra nogalē Igaunijas Centrālā banka prognozēja, ka naudas viltošanas gadījumu skaits nepieaugs, tā solīja pievērst tam pastiprinātu uzmanību.
Pirmais naudas viltojums konstatēts otrdien, kad ar neīstu 50 eiro banknoti mēģināts norēķināties kādā Pērnavas kioskā. Taču nākamajā dienā viltojumi atrasti arī Tallinā un Viljandi, informēja Rus.delfi.ee.
Pāreja uz eiro kaimiņvalstī noritējusi raiti un nopietnas problēmas netika novērotas, neskaitot ievērojamās rindas bankās, kurās cilvēkiem dažbrīd nācies gaidīt pat divarpus stundu. Tomēr ilgais rindā gaidīšanas laiks nav saistīts tikai ar kronu apmaiņu pret eiro. Bankās, it sevišķi Swedbank, pēdējo dienu laikā arvien vairāk cilvēku vēlas apmainīt eiro sākuma monētu komplektus pret banknotēm.
Daļa analītiķu to skaidro ar neseno Ziemassvētku tuvumu. Igaunijas Banka decembrī sāka piedāvāt iegādāties eiro monētu sākuma komplektu, un tie, iespējams, bijuši šā gada populārāko svētku dāvanu topā, raksta ziņu aģentūra LETA.
Tomēr apmaiņai nav racionāla pamatojuma, jo ar šīm monētām iespējams norēķināties tāpat kā ar citām eiro naudas zīmēm. Kā norādījuši banku pārstāvji, monētu nonākšana apritē tikai atvieglotu pārēju uz eiro.
Pretenzijas pret Igaunijas valsts robežas kontūras attēlojumu uz eiro monētām paudušas organizācijas, kas pārstāv Igaunijas dienvidaustrumos dzīvojošo setu tautu. Viņi iebilduši pret to, ka kontūrā nav iekļautas teritorijas, kas pēc kara atņemtas Igaunijai un pievienotas Krievijai, raksta Rus.delfi.ee.
Citi pamanījuši, ka atsevišķas, tagad Krievijas sastāvā iekļautas Igaunijas teritorijas uz eiro monētām tomēr attēlotas Igaunijā. Igaunijas Banka to noliegusi.