Igaunijas sašutums ir saistīts ar faktu, ka vasarā Latvijas un Lietuvas ražotāji bija samazinājuši elektrības izstrādi savās gāzes termoelektrostacijās un attiecīgi nepiedāvāja elektrību biržā, portālam Postimees.ee norādījis J. Partss. Tāpēc laikā, kad remontdarbu dēļ arī Igaunijā bija vērojams elektrības ražošanas apjomu kritums, tāpat tehnisku iemeslu dēļ bija ierobežotas starpvalstu pārvades jaudas, elektrības cena Baltijas tirgū, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, trīskāršojās un sasniedza pat 104 eiro par vienu megavatstundu, viņš norādīja.
Straujo cenu kāpumu biržā patlaban nepatīkami izjūt Igaunijas patērētāji, jo Igaunijas tirgus jau kopš gada sākuma ir pilnībā liberalizēts, tomēr tas ir izdevīgs Igaunijas energokompānijai Eesti Energia, kura pašreiz ir lielākais elektrības ražotājs Baltijā un attiecīgi spēj importēt elektrību uz kaimiņvalstīm par sev izdevīgāku cenu, kā arī ievērojami ietekmēt cenu Baltijas valstīs. Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere norāda, ka elektrības deficīts Baltijā no jūnija līdz oktobrim ir vērojams katru gadu, jo šajā laikā siltuma pieprasījuma krituma dēļ samazinās elektrības izstrāde termoelektrostacijās koģenerācijas režīmā, un ražotāji tajās var ražot elektrību vien ievērojami dārgākajā kondensācijas režīmā.
Viņa arī piebilst - straujo cenas lēcienu 25. jūnijā, kad cena dažas stundas sasniedza pat 200 eiro par MWh, veicināja arī ar remontdarbiem saistīts elektrības ražošanas apjomu kritums pašā Igaunijā, savukārt Latvija tobrīd elektrību biržā nepiedāvāja, jo tolaik tā bija elektrības importētājs un tai nebija tirdzniecībai pieejamu apjomu. Elektrības izstrāde elektrostacijās kondensācijas režīmā radītu zaudējumus Latvijas un Lietuvas ražotājiem, jo elektrības cena biržā, kuru galvenokārt nosaka Somijas, Krievijas un Igaunijas piedāvājums, arī vasarā lielākoties bija zemāka nekā ražošanas pašizmaksa Latvijā un Lietuvā.
Ekonomikas ministrija norāda, ka mākslīgu, politiski motivētu ierobežojumu noteikšana Igaunijas un Latvijas pārvades sistēmu robežās radītu šaubas par Igaunijas spēju ievērot ES likumdošanas prasības. Ja šādi ierobežojumi tiks noteikti, Latvija noteikti pieprasītu Igaunijai kompensēt zaudējumus, ko Latvijas patērētājiem šāds lēmums varētu radīt, norāda EM pārstāve Evita Urpena.