Arī Latvijā problēmas rada tas, ka pacienti pārmaksā, izvēloties dārgākas recepšu zāles lētāko vietā. Aprēķināts, ka pērn viņi pārmaksājuši septiņus miljonus latu. Arī Latvijā februāra beigās iecerēta informatīva kampaņa, tās nosaukums būs Ārstējies nepārmaksājot, tāpat kā Igaunijā, būs vides reklāmas, videorullīši, radio reklāmas un reklāmkarogi internetā. Latvijā Konkurences padome šīs nedēļas sākumā izteica priekšlikumu, ka ārsti receptēs varētu norādīt tikai zāļu vispārīgos nosaukumus (nevis konkrētu ražotāju), un norādīja, ka aptiekām vajadzētu uzlikt par pienākumu uzturēt visu sortimentā esošo zāļu vislētākos ekvivalentus. Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders saka - priekšlikums receptēs minēt zāļu vispārīgos nosaukumus esot izvērtējams, to apspriedīšot darba grupa ministrijā un Farmācijas jomas konsultatīvā padome.
Kā Dienai stāsta Igaunijas Sociālo lietu ministrijas pārstāve Helēna Nommika, Igaunijā «tagad ārstiem ir pienākums izrakstīt medikamentus pēc to aktīvās vielas, ja vien nav kāda konkrēta medicīniska iemesla tā nedarīt». Iemesls, kādēļ minēti zāļu nosaukumi, ārstam jāapraksta receptē un jāizskaidro pacientam. Farmaceitiem pienākums ir nodrošināt, ka aptiekā ir lētākie medikamenti, un piedāvāt tos pacientam. Latvijā aptiekām recepšu zāles jānodrošina pēc iespējas ātri, bet ne vēlāk kā divu dienu laikā.
Informatīvā kampaņa Igaunijā turpinās. «Tās galvenie mērķi ir informēt sabiedrību, ka visiem medikamentiem, kas satur to pašu aktīvo vielu, ir tāda pati efektivitāte un kvalitāte, kaut arī cena var atšķirties,» norāda Dagmāra Rūtela, Igaunijas ministrijas zāļu departamenta direktore. Ģenēriskie medikamenti ir lētāki, tos sāk ražot pēc tam, kad oriģinālpreparātam beidzies patenta termiņš. Iedrošinot pacientus izdarīt racionālu izvēli, samazinās pacientu izdevumi un līdzmaksājums, arī Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonda izdotā nauda par medikamentiem, stāsta D. Rūtela. Igaunijas Zāļu valsts aģentūra savukārt sākusi pievērst īpašu uzmanību patiesajai lētāko zāļu pieejamībai aptiekās.