Jau vairākus gadus Oboļēviču ģimene Ziemassvētku vecītim lūgusi dāvanā atnest datoru. Bērni pat bija gatavi atteikties katrs no savas dāvanas, lai tikai saņemtu šo vienu - ilgi kāroto. «Pat mazā lauku ciematā, kādā dzīvojam, bērni, kuriem mājās nav datora, izjūt mazvērtības kompleksu. Ne viņi var sagatavot tādus skolā uzdotos darbus kā citi bērni, ne arī iegūt tik daudz informācijas. Lai tiktu pie datora, bērni parasti devās uz bibliotēku, taču tur datoru ir mazāk nekā gribētāju tos lietot, tāpēc allaž jāgaida rindā,» saka mamma Sanita, domājot par bērnu iespējām pilnvērtīgi apgūt modernās tehnoloģijas un izmantot interneta piedāvātās priekšrocības. Taču arī mājās pie datora nu veidojas rinda, jo tas nepieciešams gan Sanitas trijiem skolas vecuma bērniem, gan trīs mazākie grib paspaidīt podziņas un paskatīties bildītes. Arī Sanita pati savulaik Vidzemes Augstskolā Valmierā beigusi datorprasmju kursus.
Vēstuli akcijai 1+1=90 par savu bērnu sapņiem uzrakstīja pati Sanita. Nosūtīja un ātri vien aizmirsa. Taču, kad uzzināja, ka ir to laimīgo vidū, kas saņems datoru, ar šo prieka vēsti steidzās uz skolu pie bērniem. Kopā ar viņiem priecājās gan skolasbiedri, gan skolotāji, kuri arī balsoja par to, lai Oboļēviču ģimene saņemtu šo dāvanu. Kocēnu pagasta Rubenes pamatskolas direktors Ivars Ādamsons šo kuplo ģimeni raksturo kā ļoti uzņēmīgu: «Viņi stāv un krīt cits par citu. Sanitai nav klājies viegli, tāpēc mums ir liels prieks, ka mūsu bijusī audzēkne spējusi nostāties uz kājām un darīt visu iespējamo, lai saviem bērniem nodrošinātu labākus dzīves apstākļus.» I.Ādamsons piebilst, ka apkārt netrūkst cilvēku, kuri pirmo grūtību priekšā pacels rokas un padosies, taču Sanita cīnīsies par savu ģimeni. Arī šobrīd viņiem neiet viegli, jo Sanitai nav pastāvīga darba, viņa piepelnās, strādājot radinieku lauku saimniecībā. Arī Sanitas dzīvesbiedrs nesen zaudēja darbu Valmieras mēbeļu fabrikā, taču nupat saņemta priecīga ziņa, ka viņš iesaistīts algotajos sabiedriskajos darbos vietējā pašvaldībā. I.Ādamsons ir pārliecināts, ka šīs ģimenes bērni nebūs tie, kuri vasarā klīdīs pa svešiem dārziem vai tupēs pie televizora, jo, lai arī vecākie zēni ir lieli delveri, viņi jau no mazotnes raduši palīdzēt vecākiem.
Galvenā problēma, kas neļauj pilnībā izmantot datora piedāvātās iespējas, ir interneta trūkums vecajā lauku mājā pašā Kocēnu pagasta nomalē. «Diemžēl Lattelecom mobilo internetu pieslēgt nevar, jo nav pārklājuma. LMT iedeva testa modemu, kas darbojās tikai kādu laiku, taču finansiālu grūtību dēļ iegādāties to pagaidām nevaram. Kamēr testa režīmā internets bija, izmantojām to ļoti intensīvi,» skumji piebilst Sanita, taču tūlīt lietišķi noteic, ka viņai ar bērniem viss izrēķināts - centīgi lasīs mežā ogas un sēnes un nopelnīs naudu - gan lai bērnus rudenī palaistu skolā, gan lai nodrošinātu pastāvīgu interneta pieslēgumu. Jācer, ka pietiks arī printerim, kas ļoti vajadzīgs skolas darbu sagatavošanai. Šis nebūs pirmais gads, kad Oboļēviči tādā veidā nopelna iztikas līdzekļus, tikai šogad tam ir ļoti nozīmīgs mērķis.