Jagmane stājās _Sinfonietta Rīga_ koncertmeistares amatā. Orķestra stīgu kvartetā pie pirmās vijoles pults viņa ir jau trešā līdere kameransambļa īsajā biogrāfijā. Koncerts šovakar Spīķeros būs tikai otrā kopīgā programma jaunajā sastāvā.
Kvartets, kurā M.Jagmane spēlē kopā ar Agnesi Kanniņu-Liepiņu (otrā vijole), altisti Lieni Kļavu un čellistu Kārli Klotiņu, atskaņos Maijas Einfeldes, čehu XX gs. klasiķa Leoša Janāčeka un mūsdienu austrālieša Metjū Hindsona stīgu kvartetus, savukārt Kārlis Klotiņš solo «lasīs» Pētera Vaska ekspresīvo Grāmatu čellam.
«Varam būt gandarīti, ka laikā, kad par standartu Latvijā kļūst komfortablas dzīves meklējumi plašajā pasaulē, orķestri par turpmāko profesionālo ideju un radošo sapņu piepildījuma vietu ir izvēlējušies vairāki jauni, augstu mērķu motivēti mūziķi,» sezonu atklājot, uzsvēra Sinfonietta Rīga mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē.
Jā, patiešām, kāpēc M.Jagmane pēc piecu gadu studijām nepārcēlās uz Berlīni vai citu mūzikas un labklājības metropoli? «Man šķiet, ka daudzas problēmas Latvijā rodas tāpēc, ka jaunieši, kuri varētu te darīt ko labu, ir aizbraukuši prom. Viņu vidū daudzi, kas izstudējuši ekonomiku un dažādas Latvijai nepieciešamas zināšanas. Arī viņiem ir jāuzņemas atbildība par Latvijas neveiksmēm un to, ka pie vadības visu laiku ir vieni un tie paši. Pabeidzot augstskolu, atgriešanās man likās loģiska, jo šīs taču ir manas mājas,» stāsta M.Jagmane.
Saspēlēties vienotā ansamblī neesot viegli, jo ikviens ir personība. «Mums ir gājis visādi, tomēr vieno kopīgs skatījums un tas, ka mums ļoti patīk mūzika.» Šis nebūs klasisks kvarteta koncerts, jo tajā būs liela mūsdienu mūzikas daudzveidība: «Jau otro reizi atskaņosim kvartetu, kuru Maija Einfelde sacerēja speciāli mums un kuru šoruden pirmatskaņojām komponistes jubilejas koncertā. Dziļi patiess un saviļņojošs ir Leoša Janāčeka 2.stīgu kvartets Intīmās vēstules, kurā viņš īsi pirms nāves atceras iemīļoto - par viņu 40 gadu vecāku, precētu sievieti. Viņi viens otram sūtījuši teju 700 vēstuļu.» Savukārt Metjū Hindsona viegli huligāniskās daiļrades, arī kvarteta Industriālā nakts mūzika pamatā ir popmūzikas un akadēmiskās mūzikas elementu oriģināls apvienojums. «Trim no mums ir arī solo, kur kārtīgi izārdīties, līdzīgi kā rokkoncertos mēdz darīt ģitārists vai bundzinieks,» Marta piebilst.