klasē ieguvis 1. vietu Latvijas skolēnu ZPD konkursa informātikas sekcijā. Darbā Datu bāzes pārvaldības rīks svītrkodu izmantojošu Android operētājsistēmas lietotņu izveidei Uno attīsta ideju par aplikāciju mobilajām ierīcēm, kas ļauj paplašināt svītrkodu pielietojumu - piemēram, ar telefonu tos nolasīt, lai iegūtu informāciju, vai uz svītrkodiem balstītai iekštelpu navigācijai lielās publiskās telpās, kur nepieciešams orientēties. Uno palīdzējis gan darba vadītājs, skolas informātikas skolotājs Juris Daļeckis, gan LU profesors Guntis Arnicāns, kas ieteicis tēmas virzienu. Puisi finansiāli atbalsta arī IT uzņēmums Accenture Latvijas filiāle, kas kopā ar RTU, Junior Achievement - Young Enterprise Latvija, Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, Latvijas Informātikas skolotāju asociāciju un Web&Mobile risinājumu izstrādes kompāniju MAKIT īsteno izglītības projektu Start (IT). Projekts gatavs balstīt arī citus IT jomā talantīgus skolēnus.
Uno ar datorlietām aizraujas jau no piecu gadu vecuma, 12 gados pašmācības ceļā sācis programmēt. Arī skolā ir iespēja apgūt programmēšanas pamatus, taču Uno teic, ka šis priekšmets viņam ir jau uzzinātā atkārtošana. Atbalstu sniedz informātikas skolotājs - dod mācību materiālus, gatavo olimpiādēm.
Uno plāno studēt LU Datorikas fakultātē un dibināt savu IT uzņēmumu, kurā ZPD ideju pārvērst reālā produktā. Uno aizrauj tas, ka IT cilvēkiem sniedz jaunas iespējas. «Tas arī prasa pacietību, katrā projektā jāieliek simtiem stundu. Taču tas ir kvalitatīvi pavadīts laiks.» Uno domā, ka par programmētājiem nav jākļūst visiem jauniešiem, taču visiem nāktu par labu, ja informātika skolās ietvertu ko vairāk par biroja programmu apguvi.
Uno nav vienīgais Latvijas skolēns, kam ir ievērojami sasniegumi IT. Kā stāsta Viesturs Vēzis, Valsts izglītības satura centra vecākais referents, ik gadu skolēnu ZPD konkursā ir spilgti IT pētījumi, Latvijas jaunieši piedalās arī pasaules informātikas olimpiādēs, kas faktiski ir mači programmēšanā. Šogad Latvijas izlase no pasaules olimpiādes Austrālijā pārveda sudraba medaļu (Aleksejs Zajakins no Rīgas 89. vidusskolas) un divas bronzas godalgas (Ojārs Vilmārs Ratnieks no Siguldas Valsts ģimnāzijas un Aleksejs Popovs no Rīgas 10. vidusskolas).
«Latvijas pārstāvjiem informātikas olimpiādēs varētu būt gandrīz tikpat medaļu, cik visos citos priekšmetos kopā,» lēš V. Vēzis. Viņš norāda, ka te lieli nopelni līdz šim bijuši SIA Progmeistars ar Sergeju Meļņiku priekšgalā, kas rīko programmēšanas kursus skolēniem, kā arī Mārtiņam Opmanim - LU Matemātikas un informātikas institūta pētniekam un Latvijas komandas vadītājam starptautiskajās informātikas olimpiādēs. Atzinību pelnījušas arī skolas, kuras skolēnus izglīto programmēšanā. Aktīvākās ir Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Rīgas Zolitūdes ģimnāzija, Siguldas Valsts ģimnāzija, Daugavpils Krievu vidusskola - licejs u. c. Nevienā skolā tas gan nav obligātais priekšmets, un tikai dažas programmēšanu sāk mācīt jau no 1. klases. V. Vēzis uzsver - arī bez labas matemātikas bāzes programmēšanu neapgūt.
Šogad aprit 50 gadu, kopš Latvijas skolās vispār parādījies programmēšanas pamatu priekšmets. Starp šīgada vidusskolas absolventiem ap 2500 ir tādu, kas skolā mācījušies programmēt. Tomēr īsts statistikas lēciens gaidāms vēl pēc dažiem gadiem, jo tad skolu beigs tie jaunieši, kas šoruden skolās sāks apgūt programmēšanu projekta Start (IT) ietvaros. Patlaban arvien vairāk jauniešu sāk novērtēt programmētāja profesiju kā perspektīvu, nozīmīgu, prestižu un stilīgu.