No lielā literārā veikuma ne viss paliek iegaumēšanai, bet plašajā laukā neapšaubāmi ir paturamas vērtības - visvairāk apcerējumi par Zentu Mauriņu, ko pati literatūras zinātniece vērtēja par svarīgāko daļu savā darba laukā. Otrs Ingrīdai Sokolovai nozīmīgs autors bija Miervaldis Birze. Kā jau rakstniecei, kam augstāko izglītību nācies iegūt Krievijā, krievu autori bija izprasts literāru pētījumu lauks. Tomēr joma, kas lasītājus piesaistīja visvairāk, bija Ingrīdas Sokolovas dedzīga atsaukšanās uz aktuāliem literāriem, mākslas un publicistikas tematiem. Nostāšanās rakstītājas pusē vai gluži pretēji - lasītāja asa vēršanās pret kritiķes viedokli, šādi vai citādi - vienmēr sabiedrība tapa iekustināta pamanāmā kārtā, kas arī atbilda rakstnieces aizrautīgajai dabai un sagādāja viņai patikšanu, lai gan bieži pretdarbība dažam apcerējumam bija negantāka nekā piekrišanas saucieni.
Ingrīdas Sokolovas sociālais stāvoklis pavisam neatbilda padomju iekārtas prasībām, bet viņa bez apdomāšanās tieši no Jelgavas ģimnāzijas klases metās Ahrimana ķetnās, kas brangi žņaudza, bet sagādāja arī baudu. Neatkarīgās Latvijas ģimnāzija deva tik pamatīgu izglītību (sistēmas izpratnē), ka šie vidusskolas guvumi pasargāja situācijās, kurās izgāšanās būtu neizbēgama. Ģimnāzijā gūtā un jau nostiprinātā gaume ļāva gūt līdzsvaru labā mākslā, neļaujoties šķietamas mākslas ietekmēm. Rakstnieces iegādātie daudzie latviešu mākslinieku darbi ir pamanāmākā liecība par iedzimtu un izkoptu gaumi.
Ilgus gadus veikdams ārsta pienākumus, pārliecinājos par pacientes kāpinātu dzīvesprieku pat tādā laikā, kad mazāk stiprs cilvēks zaudētu dzīves satvaru. Slimību paciest likās viegli, ja netika aizliegts darbs. Lasīšanas un rakstīšanas iespēja bija nozīmīgāka par zālēm vai citādi nosacītu dienas režīmu.
Sabiedrisku darbu Ingrīda Sokolova darīja ar misijas apziņu. Mūrmuižas tautas universitāte vadītājai sagādāja līksmību un gaužas raizes. Paredzētajai sesijai vienmēr tika atrasti vispiemērotākie un klausītāju pieprasītākie lektori. Pat ja trīsreiz tika atsacīts, ceturtajā reizē vajadzīgais lektors bija tomēr spiests piekāpties un pārkārtot savus tiešos darbus tā, lai noteiktajā dienā tiktu uz Mūrmuižu. Vecajā Mūrmuižas kungu mājā izveidotais muzejs lielā mērā ir Ingrīdas Sokolovas sarūpēts. Tur, saprotams, tagad vieta būs arī viņai pašai.
Jānis Liepiņš
Izvadīšana 31. oktobrī plkst. 13 no Krematorijas Lielās zāles