Mūsdienu Rietumu vērtību sistēmu lielā mērā nosaka Lielās franču revolūcijas mantojums, tomēr tā pati ne velti notika tieši šeit - kristīgi motivētajos Rietumos, kur attiecīgās vērtības un idejas vispār varēja tikt aktualizētas. Arī sekulāri pētnieki atzīst, ka «franciskais» sauklis «brīvība, brālība, vienlīdzība» tieši caur minoritāro, nicināto un vajāto kristietību antīko rietumu beigu fāzē iezīmēja jaunu kultūru, kas galu galā izrādījās arī praktiski labāka un dzīvotspējīgāka tieši ar tiem laikiem revolucionārajām attieksmēm: dzimumu līdztiesību, šķirisko līdztiesību, bērnu un nespējnieku tiesībām u.tml. Mūsdienās teiktu: ar integrāciju.
Šādas retrospektīvas pārdomas man radās, lasot ziņu par Vācijas Kristīgo demokrātu valdības iniciatīvu - «integrācijas kontraktiem» ar pašreizējiem un nākamajiem imigrantiem. Nu jau gadu desmitiem Vācijā milzīgais imigrantu skaits ir izrādījies problemātisks. Kādreiz samērā monolītā sabiedrība nu dzīvo sadrumstalotā kultūrvidē, kuras dažādu grupu iemītnieku dzīve faktiski nekrustojas, no kā izriet daudzas nejaucības. Plānotie kontrakti paredzētu Vācijas apsolījumu konkrētiem iedzīvotājiem nodrošināt zināmas brīvības un tiesības, pretī prasot noteiktu vērtību aktīvu pieņemšanu, piemēram, valsts valodas apguvi, dzimumu līdztiesību un izteiksmes brīvību.
Arī iniciatīva, kas sekoja līdzīgam ASV lēmumam, dot uzturēšanās atļaujas tiem, kas Latvijā investē zināmu summu, lielā mērā ir saistīta. Kaut vai ar to, ka dažs varētu būt ar mieru šeit investēt naudu un uzticību. Acīmredzot šeit pretī liktās vērības ir viņu naudas vērtas. Jautājums tikai, kā provizoriska spiediena apstākļos tās nosargāt un vēl komunicēt ar «tiem citiem».
Ir jau grūti laiki, tomēr mums ir arī dārgas vērtības, kas var iemiesoties pavisam praktiski. Ja vien paši tās turēsim piemiņā un cieņā.