Inovācija: ideja laikā un vietā

Es kā pilsonis, ar pilnu tiesisko atbildību var teikt, ka Andra Ozola frāze 'Ja mēģināsim sacensties ar ķīniešiem un viņu lētā darbaspēka izmaksām, agrāk vai vēlāk iekritīsim paši savās lamatās.' liecina par viņa nekompetenci un līdz ar to, kā tas dabiski ir secināms, nepiemērotību amatam. Fakti liecina, ka Ķīna pēc R&D izdevumiem (izdevumi izpētē un attīstībā) ir pasaulē otrā lielākā valsts (aiz ASV) un Ķīna šos izdevumus kāpina daudz lielākā mērā nekā ASV (2005-2006 gadā, piem. pieagums bija 17%). Lielie pasaule konsultāciju uzņēmumi jau sen ir secinājuši, ka Indija, Ķīna, Malaizija, Brazīlija, Meksika (un Eiropā - arī daļēji Polija) jau labu laiku ļoti sekmīgi konkurē ar attīstītajām valstīm tajās jomās, ka agrāk ir tikušas uzskatītas par attīstīto valstu priekšrocībām - zinātne, produktu izstrāde. Protams, šajās valstīs pastāv arī izdevīgas ražotnes, bet lielā mērā to nosaka mēroga efekts un ne tik daudz darbinieku algas, kas, starp citu, turpina augt. Ķīnas konkurētspēju nosaka arī Ķīnas valdības politika par lētu juaņu. Secinājums no šiem faktiem, kurus, kā var secināt no raksta, A. Ozols nemaz nezina (un tad ir drausmīgi - jo kā gan šāds cilvēks var pieņemt lēmumus; es nemaz nerunāju par tiem lēmumiem, kurus viņš kā privātpersona var pieņemt, piem., attiecībā uz saviem personīgajiem ieguldījumiem), ir, ka pasaulē ir ārkārtīgi maz izredžu konkurēt melnā darba sektoros, jo automatizācija nosaka to, ka cilvēki strādājot melno darbu nekad nespēs nopelnīt tik daudz, lai pietiktu izdzīvošanas minimumam. Resp. - Latvijai vienkārši nav izvēles un ceļš ir tikai viens - to, kuru jau iet Indija un Ķīna.

pats pie tā ir līdz-vainīgs un līdz-atbildīgs.

tacu galvenais iemesls ir augstais korupcijas limenis, kas faktiski iznicinajis tirgus ekonomiku ka tadu. Zela un plauka galvenokart tikai "blatniku" uznemumi (ar Ozola gadibu)